Lai varētu runāt par Kopienu un ES tiesiskajām atšķirībām, sākotnēji aplūkošu jautājumu, kas tad ir Kopienas un ES.
Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kurš parakstīts Romā 1957. gada 25.martā un stājies spēkā 1958. gada 1. janvārī, ir viens no diviem Eiropas Savienības pamat līgumiem. Šo līgumu dažkārt sauc arī par Romas Līgumu.
Ar šo līgumu ir izveidota supranacionāla organizācija - Eiropas Kopiena. Tās pamatā ir līgums starp valstīm - Kopienas dalībniecēm. Eiropas Kopiena nav parasta starptautiska organizācija, jo tās kompetencē ir arī izdot savas tiesību normas, kas dalībvalstīs darbojas tieši un nepastarpināti. Taču Eiropas Kopiena nav arī federāla valsts, jo dibināšanas līgums, respektīvi, tā grozīšana (vai uzteikšana) paliek suverēno dalībvalstu rokās. Tātad Eiropas Kopiena ir starptautisks veidojums, kas pēc savas formas atrodas starp valsti, no vienas puses, un starptautisku organizāciju, no otras puses.
Eiropas Savienība – nodibināta ar Līgumu par Eiropas Savienību, kurš parakstīts 1992.gada 07.februārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā un stājās spēkā 1993.gada 01.novembrī. ES ietver trīs pīlārus – Eiropas Kopienas ( pirmais pīlārs), ES dalībvalstu kopējo ārpolitiku un drošības politiku ( otrais pīlārs), ES dalībvalstu policijas un tiesu sadarbību krimināltiesību jomā (trešais pīlārs). Plašākā nozīmē ES jēdzienu lieto, lai apzīmētu visas tiesiskās attiecības, kas izriet no Kopienas un ES pamatīgumiem. Līgums par Konstitūciju Eiropai paredz ES piešķirt juridiskas personas statusu (šobrīd juridiska personas ir vienīgi Kopienas) un pīlāru sistēmas likvidāciju ES, jo tiks likvidēta Eiropas Kopienu.
Eiropas Savienības tiesību sistēm ir unikāla, kas darbojas līdztekus dalībvalstu tiesību aktiem. EU law has direct effect within the legal systems of its Member States, and overrides national law in many areas, especially in areas covered by the Single Market . ES teritorijā ir spēkā Savienības likumi. …
