3. LATVIJA PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJĀ
1991. gadā, pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanu, galvenais uzdevums bija pārorientēt ekonomisko un saimniecisko sistēmu uz tirgus ekonomikas virzienu, lai labāk iekļauties pasaules saimnieciskajā vidē. Galvenais uzdevums lai tas bija izpildīts, bija nepieciešamība iestāties pasaules sabiedriskas, īpaši finansu organizācijās, un viena no tādam organizācijām bija PTO [5, 150.lpp.]. Tas uzdevums bija izpildīts, neskatoties uz dažādām problēmām. Latvijas ceļš uz PTO bija 6 gadu garumā.
Viss sakās 1992. gada 29. septembrī, kad tiek uzsākts Latvijas iestāšanās process PTO (tobrīd GATT), ar novērotājas valsts statusa piešķiršanu Latvijai, un 1993. gadā bija iesniegts pieteikumu par pievienošanos GATT. Tā kā 1995. gadā 1. janvārī GATT pārveidojas par PTO, jau 7. februārī LR iestāšanās procesu pārveido par iestāšanās procesu PTO, Ministru Kabinetam pieņemot lēmumu par Latvijas pievienošanos PTO.
1995. gadā sakās aktīvs darbs, jo 28. martā notiek pirmā darba grupas sanāksme par LR iestāšanos PTO. Vēlēšanos uzsākt ar LR divpusējas sarunas izsaka Meksika, Austrālija, Brazīlija un Kanāda. Vēlāk sarunās iesaistās arī Šveice, Jaunzēlande, Argentīna. Konsultē Eiropas Komisija.
Pēc dažiem posmiem, 1996. gada 22. martā Ženēvā notiek LR iestāšanās PTO trešā darba grupas sanāksme. Sanāksmē izvērtē situāciju divpusējās sarunās par LR tirgus pieejamību ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm, izskata LR iesniegtās atbildes uz PTO dalībvalstu jautājumiem pēc otrās darba grupas sanāksmes par ārējās tirdzniecības režīmu, kā arī iespējamos PTO dalībvalstu priekšlikumus, kas būtu jāiekļauj LR iestāšanās PTO darba grupas ziņojumā, kas veidos Iestāšanās Protokola neatņemama sastāvdaļa.
1997. gadā notiek dažas konsultācijas un divpusējas sarunas ar ieinteresētām PTO dalībvalstīm. Sarunu galvenās tēmas bija par valstu standartiem, par precēm, par tirgus pieejamību, lauksaimniecības atbalstu un eksporta subsīdijām. 27. februārī PTO piektā darba grupas sanāksmes laikā pabeidz LR ārējās tirdzniecības režīma izskatīšanu un atzīst, ka (ar nelieliem izņēmumiem) tas atbilst PTO līgumu prasībām. Sanāksmes laikā notiek darbs pie saistību, kas Latvijai būs jāuzņemas, kļūstot par PTO dalībvalsti, apspriešanas. Galvenā problēma, kas ir jāatrisina – vai Latvija būs gatava līdz ar iestāšanos PTO izpildīt Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums) prasības.
1998. gads – pēdējais aktīvu darbu gads. Galvenais notikums konsultācijās un sarunu sfērā ir ASV-Baltijas Harta parakstīšana. 15. jūlijā PTO Vispārējās Padomes sēde – dienas kārtībā arī jautājums par Latvijas uzņemšanu PTO.
Latvijas delegācija uzsver Latvijas tirgus pieejamības saistību kvalitāti un atbilstību dalībvalstu prasībām un aicina pabeigt iestāšanās procesu.
Atbalstu Latvijas pēc iespējas drīzai uzņemšanai PTO pauž Eiropas Komisija un dažādas dalībvalstis. 19. septembrī - darba grupas formālā sanāksme, kas apstiprina LR Iestāšanās protokolu ar tā pielikumiem. Kā lielo darbu rezultāts, 14. oktobrī Ženēvā, PTO mītnē, tiek parakstīts Latvijas iestāšanās PTO protokols. Oficiāli par PTO dalībvalsti Latvija kļuva 1999. gada 10. februārī [10].
Iestāšanās procesā, Latvijas izpildāmās prasības bija saistītas tikai ar mikroekonomiskiem rādītājiem [4,97.lpp.]. Prasības, kā oficiālais protokols ir pievienotas līgumam par Latvijas iestāšanos PTO. No protokola svarīgie punkti ir, ka [4,97.lpp.]:
Latvija izveido importētājiem, eksportētājiem un investoriem vienotu un prognozējumu tirdzniecības vidi bez diskriminācijas;
Ārvalstu valūta var tikt ievesta un izvesta no Latvijas neierobežotos daudzumos;
Ir liberalizēta zemes tirdzniecība;
Kopumā Latvijai bija izvirzītas prasības atteikties no jebkādiem tirdzniecību kavējošiem apstākļiem.
…
