Tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija. Tautas vai elites vara

Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisko sistēmu sauc par ’’demokrātisku’’, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi. Un otrādi, ja kādu valsti vai iekārtu atzīst par ’’nedemokrātisku’’, tas nozīmē, ka to morāli diskvalificē.
Pretēji visai izplatītiem priekšstatiem veselīga, demokrātiska sabiedrība nav tikai arēna, kurā indivīdi var brīvi nodarboties ar savu personīgo mērķu sasniegšanu. Demokrātija var īsti uzplaukt vienīgi tad, ja par to rūpējas pilsoņi, kas sūri izcīnīto brīvību gatavi izmantot ar mērķi piedalīties savas sabiedrības dzīvē: iestarpinot savu balsi kādā jautājuma apspriešanā, ievēlot pārstāvjus. Demokrātiskas valsts pilsonim gan ir tiesības baudīt savu individuālo brīvību, taču vienlaikus viņam jāuzņemas arī pienākums kopā ar citiem pilsoņiem veidot nākotni, lai arī tā balstītos uz divām pamatvērtībām- brīvību un pašpārvaldi.
Tāpat kā viss pasaulē, arī demokrātija ir nebeidzami mainīga sistēma ar savām iekšējām pretrunām un problēmām. Šo nepārtraukti ietekmē spēku samērs politiskajā spektrā. Demokrātijas var iedalīt divās galvenajās kategorijās: tiešajā un pārstāvju.…