Varas izpratne 20.gadsimta politikas teorijā

Politiskā vara

Politiska vara ir jebkura vara, kas tiek pielietota sabiedrības pārvaldīšanā, tas ir; tāda, kura, funkcionēdama gan valsts, gan pilsoniskās sabiedrības struktūrās un visās sabiedrības dzīves sfērās, gūst savu izpausmi politikā.
Varētu teikt, ka vara ir galvenais sabiedrības pārvaldīšanas instruments, jo ar varu, kuras rīcībā ir arī piespiešanas iespēja, ir iespējams sakārtot sabiedrības plašo slāņu, dažādu grupu un atsevišķu cilvēku rīcību vienotā sabiedriskās pašatražošanas procesā, pakārtojot to vienotai saprātīgai gribai.
Sabiedrības attīstības dažādās pakāpēs un atšķirīgās situācijās cilvēku darbības pakārtošana ar varu un sakātošana ar biedrisku saskaņošanu un vienošanos atrodas atšķirīgās proporcijās, tām ir atšķirīgs īpatsvars un nozīme dažādu procesu pārvaldīšanā un politikā kopumā. Tomēr vēstures gaitā ir iezīmējusies tendence, sabiedrībai attīstoties, pieaug cilvēku apzinīgumam un socializācijai, palielināties brīvprātīgās biedriskās saskaņošanas, koordinācijas īpatsvaram politikā. Lai arī cik svarīga būtu vara, tā nav vienīgais cilvēku sabiedriskās uzvedības regulēšanas instruments politikā.
Politikā izšķirami divi varas piederības veidi, kas zināmā mērā nosaka varas funkcionēšanu:
1. Privātā vara. Tā var piederēt atsevišķam indivīdam vai cilvēku grupai, un to var lietot atbilstoši viņu nolūkiem pēc viņu brīvas izvēles.10
2. Publiska vara. Tā ir valsts institūcija, kas darbojas tautas vārdā realizējot tai uzticētos pienākumus un tiesības.
…