Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:141722
 
Evaluation:
Published: 16.06.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Saturs    2
1.  Valsts definīcija un valsts pazīmes    3
1.1.  Valsts definīcija    3
1.2.  Valsts pazīmes    3
2.  Latvijas valsts    8
2.1.  Latvijas valsts pārvalde    8
2.2.  Latvijas valsts funkcijas    9
2.3.  Latvijas Republikas pilsonība    9
2.4.  Latvijas valsts simbolika    10
2.4.  Latvijas valsts prezidenti    11
2.5.  Latvijas valstu Premjerministrs    13
2.5.1.  Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi    14
2.5.2.  Latvijas Ministru prezidenti no 1990. gada    15
2.5.3.  Latvijas Republikas ministru kabinets    16
  Literatūras saraksts    19
Extract

1.1. Valsts definīcija
Valsts ir īpaša institūciju kopums, kas, balstoties uz tiesisku varu, nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu (etnisku grupu) noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm.
Termins valsts nereti tiek lietots arī kā sinonīms terminam valdība, par ko sīkāk runāts nodaļās par likumdevējvaru un izpildvaru, un kā sinonīms pārvaldes sistēmai, kurā ietilpst arī valdība.

1.2. Valsts pazīmes
Tradicionālas pazīmes ir:
Teritorija
Valsts teritorija ir telpa, kurā dominē valsts.
Valsts kopējā teritorija, ar kuru vēsturiski saistīta nācija kā pašnoteikšanas tiesību objekts.
Zemeslodes daļa, kas atrodas valsts suverenitātē.
Ar valsts teritoriju parasti saprot telpu, kuras ietvaros realizē valsts varu. Valsts teritorijas sastāvdaļas ir šādas telpas un tām pielīdzināmi objekti:
Zeme un tās dzīles;
Upes, ezeri, mākslīgas ūdenskrātuves, kā arī jūras iekšējie un teritoriālie ūdeņi, kas apskalo kādas valsts teritoriju;
Atmosfēra vai gaisa telpa virs sauszemes;
Objekti, kurus pielīdzina valsts teritorijām;
Teritorijas ietekmes dēļ veidojas dažādi valsts tipi. Valsts teritoriālie tipi, kuri atšķiras ar lielumu:
Pagasts – zemes daļa, kuru apdzīvo vairākas ģintis vai ģimenes kopienas;
Zeme – politisks veidojums, kas radās apvienojoties vairākiem pagastiem un apmetnēm kopējās varas pakļautībā;
Cariste- valsts veidojumu tips, kas vēsturiskajā īstenībā ir privileģējošs, un tāpēc tam pārsvarā piešķir valsts nosaukumu;
Valsts – pasaule vislielākais no visiem politiskajiem veidojumiem.
Šādu impēriju teritoriālas pamats parasti ir kāda ģeogrāfiskā vienība. Par pirmā iedalījums kritēriju izmanto valsts lielumu. Par otra valstu teritoriālā iedalījuma kritēriju izmanto valsts attīstības formu.

Iedzīvotāji
Bez iedzīvotājiem, t.i. cilvēkiem, valsts nav iespējama un nav vajadzīga. Ja valsts apvieno tikai iedzīvotājus, tad var teikt, ka tas iekšējie sakari ir samērā vāji, un tāpēc palielinās šīs valsts sabrukšanas iespējamība kādu ārēju spēku ietekmē. Ar daudz lielāku iekšējo saliedētību var lepoties nācija. Tāpēc nacionālās valstis ir dzīvotspējīgākas nekā daudzas citas.
Visplašākā no visam aplūkojamām kategorijām ir „iedzīvotāji”. Tāpēc tā ir visvairāk piemērojama vispārēja valsts jēdziena vispārējās pazīmes apzīmēšanai. Visas pārejās kategorijas attiecības uz kādu valsts šaurāku loku pazīmēm.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register