Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:200276
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.10.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Used
Extract

1940.g. Vācija atkārtoja tādu pašu gājienu kā 1914.g. caur Beļģiju iebrūkot Francijā. Francija krita. Hitleram atlika 3 iespējas: sakaut Lielbritāniju, noslēgt miera līgumu ar Lielbritāniju vai mēģināt iekarot Padomju Savienību, sagrābjot tās resursus. Hitlers izmēģināja pirmās 2 iespējas. No sākuma viņš aicināja britus atdot pirmskara vācu kolonijas un nejaukties kontinenta lietās, pretī solot garantijas. Lielbritānija šīs garantijas neuztvēra nopietni, tāpēc Hitlers ķērās pie otras iespējas - mēģināt sakaut britu gaisa spēkus, tomēr šis plāns neizdevās vācu desantu kuģu trūkuma dēļ. Hitlers atkal bija sākuma pozīcijā un viņa plāni pievērsās Padomju Savienībai.10 Tomēr vispirms viņš gribēja pierunāt Padomju Savienību kopīgam uzbrukumam Lielbritānijai. Staļins nesamierinājās. Kamēr Hitlers vēl bija aizņemts Francijā, Staļins pieteica Rumānijai ultimātu un tajā pašā laikā arī iekļāva Baltijas valstis Padomju Savienībā. Lai nomierinātu Vācija, Staļins tai turpināja piegādāt kara izejmateriālus.
Vācija bija kļuvusi par varenāko valsti Centrāleiropā un paziņoja, ka nepacietīs nekādu padomju ekspansiju ārus slepenajā protokolā paredzētās. Padomju un vācu karaspēks sāka stīvēties viens ar otru visā Eiropas garumā. Lai nebūtu nekāda iegansta agresijai, Staļins neļāva priekšējās padomju militārajās vienībās noteikt kaujas gatavību.
Viņš ignorēja arī britu un amerikāņu brīdinājumus par gaidāmo vācu uzbrukumu. Staļins bija satriekts par Vācijas kara pieteikumu. 1941. gada 22. jūnijā Vācija uzbruka PSRS.

4. Kādi bija demokrātisko Rietumu valstu realizētās „nomierināšanas politikas” cēloņi un sekas?
Kad Hitlers bija ieviesis vispārējo karaklausību Lielbritānijas, Francijas un Itālijas starpā sāka briest kaut kas līdzīgs aliansei. Valdības vadītāji tikās Itālijā Strēzā. Valstis vienojās pretoties jebkuras Vācijas mēģinājumam mainīt Veŗsaļas līgumu ar spēku. Tomēr 2 mēnešus pēc konferences Lielbritānija pie reizes noslēdza jūras spēku līgumu arī ar Vāciju. Tas parādīja , ka tur, kur runa bija par pašas drošību, Lielbritānija drīzāk paļāvās uz divpusējiem darījumiem ar pretinieku, nevis uz saviem Strēzas partneriem. Šī psiholoģiskā pieeja vēlāk kļuva zināma kā „nomierināšanas” politika.11 Drīz pēc tam Strēzes vienošanās sabruka pavisam.
Pēc Reinzemes reokopēšanas Francija nomierināšanas politiku īstenoja piesardzīgi, savukārt Lielbritānija ar lielu degsmi.

Author's comment
Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register