Vēlēšanas ir demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas. Vēlēšanās var tikt arī apstiprināts vai noraidīts kāds politisks priekšlikums. Vēlētāji savu balsi parasti nodod vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanas var būt gan aizklātas, gan tiešas; to, kādas ir konkrētās vēlēšanas, nosaka vēlēšanu nolikums. Vienalga kādas- prezidenta, parlamenta, vai pašvaldību vēlēšanas- ir iedzīvotāju iespēja teikt savu vārdu, jo demokrātija paredz, ka vara pieder tautai. Balsojot par kandidātu, partiju vai prezidentu, vēlētājs ievēl savu pārstāvi, to, kura programma vai idejas ir tuvākas vēlētāja vēlmēm.
Ikvienas vēlēšanu sistēmas galvenās funkcijas ir valdības veidošana, pārstāvniecības nodrošināšana, politikas ietekmēšana, vēlētāju izglītošana, elites stiprināšana un leģitimitātes veidošana. Katra vēlēšanu sistēma- mažoritārā, proporcionālā vai jauktā- atšķiras ar kādām pazīmēm un niansēm, tomēr jebkura vēlēšanu sistēma ir domāta, lai veidotu pārstāvniecisko politiku demokrātiskā valstī.
Darba mērķis: Izpētīt un izanalizēt divu veidu vēlēšanu sistēmas - proporcionālas, mažoritārās un salīdzināt tās, nosakot to priekšrocības un trūkumus.