Jauniešu karjeras izvēli ietekmējošie faktori

1. PSIHOLOĢIJAS NOZĪME DIPLOMATIJĀ


Diplomātijas jēdziena skaidrojums - tā ir sarunu māksla, paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.[7]

Savukārt, Psiholoģija - ir zinātne par uzvedību un domāšanas procesiem. [9]

Radniecīgas zinātnes psiholoģijai ir ,piemēram, :
• Politoloģija - zinātne par politiku. Politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi tiek aktīvi izmantoti politiskajā dzīvē. [10]
• Sociālā psiholoģija, kas pēta cilvēku sociālās izpausmes. Galvenās sociālās psiholoģijas jomas (personība sociālajās attiecībās, mijiedarbība mazās grupās, mijiedarbība lielās grupās) [2;16.lpp]
• Sabiedriskās zinātnes: (socioloģija, sociālpolitiska, ētika) [2;9.lpp]
• Lingvistika (zinātne par valodu, valodniecību) [2;55.lpp]

Tiek konstatēts, ka diplomāta darbs neapšaubāmi ir cieši saistīts ar saskarsmi. Diplomātam jāmāk izteikties, labi paust savu viedokli. Ļoti noderīgas ir zināšanas psiholoģijā, kas pēta cilvēku uztveri, attieksmi, emocijas, dažādu cilvēku un grupu mijiedarbību. Politoloģijas nozarē ir vairākas profesijas, kas saistās ar sabiedrības analizēšanu, pētīšanu, viena no šīm profesijām ir diplomāts. Sociālā psiholoģija ir viens no objektiem, kas būtu precīzi jāizpēta, jo politikā nepietiek ar zināšanām tikai par šo aspektu, nepieciešamas plašas specializācijas izglītība un viena no šīm jomām ir psiholoģija. Pie tās pieder sabiedriskās zinātnes, kurās ietilpst arīdzan politika.
Diplomātijā jābūt attīstītai intelektuālajai sfērai, lai spētu loģiski spriest un argumentēt teikto. Lingvistikai jābūt attīstītai, jo šīs iemaņas ir vajadzīgas, lai notiktu verbālā (vārdiskā) saskarsme, izmantojot valodu zināšanas.
…