Mūsdienu politikas teorijas. Komunitārisms jeb kopienas politiskā teorija

Cilvēks ir racionāli individuāli domājoša personība un līdz ar to katrs pats ir spējīgs atrast un saprast dzīvē to, kas ir labi un kas ir slikti. Tas ir kā liberāļu arguments pret patriotismu.
Savukārt par labu patriotismam ir tādas idejas, ja mēs uzskatām, ka eksistējam tādā sabiedrībā, kas bija pirms manis un tādu, kas būs arī pēc manis. Sabiedrība mani atbalsta manās morālajās izvēlēs, tādā veidā palīdzot dzīvot atbilstoši laikam. Tā ir īpaša atzīšana un uzticība savai nācijai.
Kopumā patriotismu var definēt dažādi, jo katrs no mums to saprot savādāk. Makintairs pats īsti neatbild uz šo jautājumu kas ir labi un kas nē, tikai minot dažādus variantus arī tādu, ka nācija, tātad sabiedrība ir kā morāles pamats un ka tas var pastāvēt un veicināt labklājības valstis.
Iegūtajai morālei ir būtiski, ka tā apgūta kādā konkrētā kopienā caur tās dzīvesveidu. Veids kā tiek mācīti morāles likumi ir saistīti cieši ar kādu institucionālu organizāciju, bet parasti kā viens veselums. Var secināt, ka šos likumus es gūstu savā konkrētajā kopienā, kurai esmu piederīgs. [2., 426.lpp.]
Patriotismu tiešām var saukt par tikumu, jo ja nepiederēšu kādai kopienai, tad nebūšu arī kā morāles nesējs. Patriotisms un tam radniecīgās lojalitātes ir morāles viedokļa priekšteikums.
Šo patriotismu uztver kā tikumu vai netikumu ir katra cilvēka ziņā, jo ikviens no mums to izprot savādāk un līdz ar to arī pielieto savādāk, jo arī par morāli, lojalitāti ikkatram sabiedrības loceklim ir savi uzskati un savdabībā izpratne.
…