Kopsavilkums
1. Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko tā atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām, tā ir noteikta teritorija, šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts suverēnā tauta un valsts vara, kuras īstenošana tiek uzticēta valsts pilsoņiem. Valsts vara ir vienīgā, suverēnā, augstākā vara valstī, kurā visas valstī pastāvošās varas, savas tiesības iegūst tieši no valsts varas, kura arī nosaka šo varu apjomu.
2. Valsts un tautas suverenitāte, kā arī pats suverenitātes jēdziens, savā starpā ir cieši saistīti, tas tiek apskatīts ne tikai konstitucionālo tiesību zinātnes ietvaros, bet arī administratīvajās tiesībās un lielā mērā tas tiek saistīts ar politiku, kas, galvenokārt, nosaka to, cik vārds ”suverenitāte” ir svarīgs un nozīmīgs, jo tieši suverenitāte ir jebkuras valsts eksistēšanas nepieciešams pašnoteikums, kurš atklāj būtisku lomu valstī, kurā tieši tauta ir suverēnās varas nesēja. Vadoties pēc suverenitātes principa, valsts varas suverenitāte īsteno valsts attīstību, kas, savukārt, veido tautas labklājību.
3. Latvijas Republikas Satversmē ir ievērojams pants (2.pants), ”Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šajā pantā ir nosaukta suverēnā vara un divi šīs suverēnās varas subjekti, tie ir: Latvijas valsts un Latvijas tauta, visbiežāk suverenitātes jēdziens tiek saistīts tieši ar šiem subjektiem. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā un latviešu nācija veido Satversmes 2.panta Latvijas tautas kodolu. Dažiem sabiedrības locekļiem ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas tauta tomēr nav spējusi piemērot suverēno valsts varu savās interesēs, kas liecina par to, ka Latvijas valsts neatkarība, iedzīvotājiem nav devusi īstenot visu, kas nav pārkāpts ar likumu. Darba autore uzskata, ka Latvijas tauta tomēr ir spējusi pielietot suverēno valsts varu, uzsverot, to, ka tie nav visi Latvijas iedzīvotāji, tie, kas nespēj pielietot suverēno valsts varu ierobežo gan savas intereses, gan savu brīvo gribu.
…
