Ievads studiju kursā.
Pašvaldību tiesības atvasinātas no administratīvajām un konstitucionālajām tiesībām.
4 likumi – par 1985. gada Eiropas vietējo pašvaldību hartu; Likums par pašvaldībām; Valsts pārvaldes iekārtas likums; Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Pašvaldību lēmumu sistēma; pieņemšanas kārtība.
Vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā.
Vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.
Šīs tiesības realizē padomes vai pārstāvju sapulces, kuru locekļus brīvi ievēlē aizklāti balsojot uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata; tām var būt pakļautas izpildinstitūcijas. Šis princips nekādā veidā neietekmē tiesības izmantot pilsoņu sapulces, referendumus vai jebkuru citu pilsoņu tiešās līdzdalības formu, kur to pieļauj likums.
Pašvaldība ir vēsturiski izveidojusies sabiedriska apvienība, kas pastāvēja vēl pirms valsts ar mērķi apmierināt attiecīgo teritoriju apdzīvojošo indivīdu intereses.
Pašvaldības jēdziens un veidi.
Demokrātiskā valstī neatņemama sastāvdaļa ir vietējā pašpārvalde, kuru īsteno iedzīvotāji brīvprātīgi ievēlot vietējās administratīvās teritorijas pārvaldes orgānus. To funkcijas saistītas ar iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.
Lai vietējā pašvaldība varētu veikt savas funkcijas, tiek nodrošināta sociāli - ekonomiskās politikas īstenošana: 1) obligātā izglītība, veselības aizsardzība, iedzīvotāju komunālā apkalpošana, ceļu uzturēšanas u.c. nepieciešamo pa-kalpojumu nodrošināšana; 2) ar vietējo finanšu palīdzību valsts mēģina izlīdzināt ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, kurš ir atšķirīgs, tādēļ bez centrālās varas darbojas arī pašvaldības.
Pašvaldība – vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Minētās intereses tiek izpildītas ar budžeta starpniecību.
Pašvaldība – publiskās administrācijas institūcija, kas patstāvīgi, noteiktā valsts administratīvā teritorijā šīs teritorijas iedzīvotāju interesēs nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildi.
Pašvaldības pazīmes:
1. Darbojas noteiktā teritorijā.
Visbiežāk pašvaldības teritorija atbilst valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Pašvaldību tiesības saglabāt to teritoriju robežas tiek īpaši nostiprinātas tiesību aktos.
Administratīvā teritorija – vienība, kurā pašvaldība savos kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
Administratīvi teritoriālie iedalījumi:
• Reģionālajā līmenī – apriņķu pašvaldības
• Vietējā līmenī – republikas pilsētu (9) un novadu pašvaldības(109)(novadu pilsētas un novadu pagasti)
Vietējā pašvaldība (pagasta, novada) ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes, tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā MK doto uzdevumu un pašvaldību, brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot iedzīvotāju intereses.
Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības (padomes) un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un iedzīvotāju intereses.
Neskatoties uz to, ka novada pašvaldības tiek apzīmētas kā vietējās, tās nav pakļautas reģionālajām. Vietējā pašvaldība var deleģēt noteiktas funkcijas rajona pašvaldībai (piem., būvatļauju izsniegšana). Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu, novadu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.
…
