Demokrātijas modeļi - klasiskais, republikāniskais, liberālais (reprezentatīvais)

Vēlāk attīstījās pamatprincipi, ka pilsoņiem ir jātiecas pēc politiskās un ekonomiskās vienlīdzības, jo neviens nevar pārvaldīt par otru un visiem ir jābauda vienlīdzības brīvību un attīstību, kā arī pašnotiekšanos. Tiek iedalītias tiesiskās un likumdošanas funkcijas. Tas viss risinājās evolucionāra republikānisma ietekmē. Svarīgi ir pieminēt to, ka izpildvara palika maģistrātu rokās, kas bija sava veida pārvaldnieki. Tā tika ievēlēta ar lozēšanas paņēmienu vai tiešās vēlēšanās. Bet likumdošanu veidoja tiešā pilsoņu līdzdalība kopējās sapulcēs. Protams, bija vēlama sabiedrības lēmumu un spriedumu vienotība, bet ja ir šaubas,tad priekšrocība ir balsu vairākumam. Taču, šādai sistēmai ir nepieciešami daži priekšnoteikumi, kā maza, industriāli attīstīta sabiedrība, īpašuma sadale starp vairākiem sabiedrības locekļiem un pilsonība ir atkarīga no īpašuma turēšanas.
Starp dažādiem sabiedrības slāņiem pastāvēja vienotība, ka aristokrātija un monarhija ir saistītas valsts pārvaldē, kur visi bija nodrošināti ar iespēju aktīvi līdzdarboties politiskā dzīvē. Pilsoņu līdzdalība bija noteikta ar dažādiem mehānismiem, piemēram, pārstāvju ievēlēšana. Sabiedrības grupas bija kā sācenši, katra mēģināja izvirzīt savas prioritātes. Bija vārda, apvienību un izpausmes brīvības. Kā arī par tām pastāvēja konkrēts likums. Nemitīgi pastāvēja sacensības starp dažādām mazām un lielām politiskām grupām. Taču mūsdienu pārstāvnieciskās politiskās prakses formu un veidu tieši ietekmēja, ne jau Senā Roma, bet gan nacionālās sapulces, kuras izveidojās un attīstījās lielajās Eiropas valstīs, gadiem ejot. Mūsdienās tās var saukt arī par vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
…