Nevalstiskās organizācijas Latvijā – trešā sektora attīstības problēmas

Ievads.
Vēsturiski valsts un sabiedrības nošķiršana radās absolūtisma laikā. Hēgelis padarīja populāru valsts un sabiedrības pretnostatījumu. Tomēr jāmin, ka Hēgelis neapstājās pie šis antitēzes, bet gan noteica valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības. Sabiedrībā viņš saskatīja individuālo vajadzību un to savstarpējās attiecības.
Vairums cilvēku, ir maza nojausma kāda nozīme sabiedrībā ir nevalstiskajām organizācijām, jo NVO sektors Latvijā salīdzinot ar citām Rietumeiropas valstīm , vēl joprojām ir salīdzinoši vāji attīstīts , tāpēc lielākā daļa cilvēku, šī iemesla pēc arī neiesaistās sabiedriskās organizācijās. NVO ir vienas no galvenajām organizācijām, kas plāno un raksta projektus un strādā , lai attīstu un uzlabotu vidi, kurā mēs dzīvojam, tāpēc ir svarīgi par tām ne tikai zināt, bet arī iesaistīties tajās. Vairākas Latvijas NVO ir sekmējušas veiksmīgus projektus ar LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu.

Hipotēze: NVO organizē sabiedrības saliedētību. Sabiedrībai trūkst informācijas par NVO darbību.

1.NVO definējums.
NVO ir saīsinājums no jēdziena "nevalstiskās organizācijas". Parasti ar nevalstiskajām organizācijām tiek saprastas tās organizācijas, kas darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Latvijā tās ir sabiedriskās organizācijas (līdz 2005. gada 31. decembrim) un saskaņā ar jauno NVO likumdošanu - biedrības un nodibinājumi. NVO ir svarīgas institūcijas, kas aizstāv sabiedrības intereses un palīdz kārtot un kārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumus, valstij atstājot tos, kur nepieciešama vardarbības sistematizēta lietošana. NVO skaits Latvijā katru gadu pieaug.
Nevalstiskas organizācijas raksturo vairākas būtiskas pazīmes: 1) tās ir organizācijas, t.i., grupas, kurām piemīt zināma organizatoriska forma. …