Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:445151
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.03.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Nacionālās intereses klasiskā reālisma skatījumā    3
1.1.  Nacionālās intereses un valsts uzvedība starptautiskajā arēnā    3
1.2.  Nacionālo interešu veidošana H.Morgentava skatījumā    4
1.3.  Kritika H.Morgentava nacionālo interešu koncepcijai    5
2.  Nacionālās intereses neoreālisma skatījumā    6
2.1.  Nacionālo interešu veidošana neoreālisma perspektīvā    6
2.2.  Kritika neoreālisma tēzēm par nacionālo interesēm un to izmantošanas iespējām, analizējot valstu uzvedību starptautiskajā arēnā    8
3.  Reālisma un neoreālisma kopīgā un atšķirīgās tēzes par nacionālajām interesēm    11
4.  Globalizācijas izaicinājums reālisma teorijai    13
4.1.  Globalizācijas un neoliberālisma izaicinājums reālismam un tā nacionālo interešu koncepcijai    13
4.2.  Reālisma kritika globalizācijas un neoliberālisma tēzēm    14
  Secinājumi    17
Extract

Ja H.Morgentavs uzskata, ka nacionālās intereses nosaka valstu uzvedību starptautiskajā arēnā, tad K.Volcs norāda uz starptautiskās attiecību sistēmas ietekmi uz valstu uzvedību, piebilstot, ka nacionālo interešu ideja ir līdz galam neattīstīta un mazsvarīga ārpolitikas jomā, jo intereses tiek automātiski veidotas no sistēmas. Ne tikai reālisma kritiķi norāda, ka H.Morgentava nacionālo interešu definīcija no varas aspektiem rada vairāk jautājumus, nevis sniedza atbildes.
Domāju, ka lielākā daļa reālisma aspektu vairāk rod savu pamatojumu krīzes situācijās starptautisko attiecību sistēmā. Laika posmos, kad globāla mēroga militārs konflikts nav iespējums primāro lomu spēlē ekonomiskie apvērumi. Šajā laika posmā arī ierobežotas militāras kampaņas var vairāk nest ekonomisku (Irāka) vai demokrātiskās kopienas drošības raksturu (Afganistāna, Dienvidslāvija). Turklāt par nepārliecinošu var uzskatīt reālisma apgalvojumu, ka arī ekonomiskā attīstība ir pakārtota militārām vajadzībām. Piemēram, Ķīna vai ES atvēl ievērojami mazāku daļu sava budžeta militārajām vajadzībām, nekā to varētu atļauties.
Valsts drošību var uzskatīt par valsts nacionālo interešu balstu, ne tikai, izejot no fiziskās drošības apdraudējuma, bet arī no ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem u.c. veida apdraudējumiem. Turklāt valstij ir tendence maksimizēt ekonomiskos ieguvumus, lai varētu labāk sagatavoties dažādu apdraudējumu situācijai. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register