Padomju varas attieksme pret baznīcu Latvijas PSR

Draudzēm, kas nebija spējīgas tos samaksāt, dievnamus konfiscēja. Vietējās padomes bieži bija ieinteresētas dievnamu slēgšanā, jo pēc slēgšanas ēka nonāca to rīcībā, kā arī tas bija zināms nopelns ateistiskajā darbā.

Pēc Staļina ēras beigām, kad pie PSRS varas stūres sēdās Ņikita Hruščovs (līdz pat 1964.gadam), vairs nevar runāt par tik masveidīgām represijām pret cilvēkiem, kas saistīti ar baznīcu un būtu mērojamas kā fiziskas izrēķināšanās pret šiem cilvēkiem. Toties fiziskās represijas nomainīja citas. Hruščova laikā ārkārtīgi bieži tika pielietotas tā saucamās ekonomiskās represijas, kas galvenokārt saistāmas ar nodokļu politiku, kas bija vēl izteiktāka kā iepriekš. Respektīvi, tas nozīmē sekojošo: draudzēm tika uzlikti vērā ņemami nodokļi, kuru vairums no draudzēm nemaz nespēja nomaksāt, kas sekoja likumsakarīgs iznākums – draudzes likvidācija. Daži dievnami, kuri bija palikuši pēc draudzes likvidācijas, bija pat nojaukti, citi bija pārvērsti, piemēram, par veikaliem. Visi baznīcas īpašumi pārgāja valsts īpašumā, arī visa zeme tika atsavināta draudzei, tostarp atsavināja arī kapsētas. Jāatzīmē, ekonomisko represiju rezultātā līdz neatkarības atjaunošanai draudžu skaits bija ievērojami sarucis, ja salīdzina ar starpkaru periodu.
…