Latvijas Republikas Satversmes institucionalizācija: lēmējvara, izpildvara un tiesu vara, prezidentūra

4. LR Prezidenta pienākumi un tiesības.
Saeima ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu ievēlē Valsts prezidentu, kas ir valsts pirmā amatpersona. Prezidents iesaka Saeimai kandidātu Ministru prezidenta amatam un aicina šo personu sastādīt Ministru kabinetu. To parasti uztic Saeimas vēlēšanās vairākumu ieguvušās partijas vai vairākuma koalīcijas vadītājam. Valsts prezidents arī pats var vadīt ārkārtas Ministru kabineta sēdes, nosakot to darba kārtību.
Prezidents var izstrādāt likumprojektus, kuri Saeimai ir obligāti jāizskata. Visi likumi, ko Saeima ir pieņēmusi trešajā lasījumā, Valsts prezidentam ir jāparaksta un jāizsludina. Prezidents var tos nodot atpakaļ Saeimai otrreizējai izskatīšanai. Ja prezidents nevar vienoties ar Saeimu, viņš var ierosināt tautas referendumu par Saeimas atlaišanu un jaunas Saeimas vēlēšanām. Ja vēlētāju vairākums balso par Saeimas atlaišanu, tad tā tiek atlaista un prezidents paliek savā amatā, rīko jaunas Saeimas vēlēšanas.8
Ja vairākums balso pret Saeimas atlaišanu, tad prezidents tiek atcelts un Saeima ievēl jaunu prezidentu. Šādu kārtību paredz Satversme. Saeima ar balsu vairākumu var atcelt prezidentu no amata, tādēļ prezidents, tāpat kā Ministru kabinets, ir atbildīgs Saeimai un ir atkarīgs no tās.
Valsts prezidents pārstāv valsti starptautiski, pēc ārlietu ministra ieteikuma, ieceļ Latvijas vēstniekus ārzemēs un pieņem citu valstu vēstnieku akreditāciju Latvijā, kā arī valsts vārdā uzstājas starptautiskos forumos un paraksta starptautiskus līgumus un vienošanās.
Valsts prezidentam ir noziedznieku apžēlošanas tiesības. Valsts prezidenta darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja un prezidenta padomnieki. Kā arī prezidents nav atbildīgs politiski par savu darbību, jo visus prezidenta rīkojumus paraksta premjers, vai atbildīgais ministrs.9
…