ES paplašināšanās problēmas

Eiropas Savienības līmenī paplašināšanās var būt izdevīga. Taču, tā kā Eiropas Savienība pati par sevi nav hegemona savienība, tā sastāv no dažāda lieluma un ietekmes valstīm. Tāpēc dažām valstīm paplašināšanās ir vairāk izdevīga, bet citām mazāk, ja skata šo jautājumu nacionālā līmenī. Vairāk izdevīga paplašināšanās ir Vācijai, kurai ir visvairāk interešu, kā arī tai ir izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Turklāt tai ir ekonomiks potenciāls, kurš pieprasa jaunu tirgu. Arī Lielbritānijai tas ir izdevīgi. Par, izņēmumu lielo valstu vidū šobrīd varētu uzskatīt Franciju, kurai nav stabila iekšpolitika emegrantu un bezdarba dēļ. Mazāk izdevīga paplašināšanās ir dalībvalstīm, kas salīdzinoši nesen nostabilizēja savas pozīcijas Eiropas Savienībā, bet kurām vēl joprojām būtu daudz izdevīgāk turpināt saņemt naudu tik lielā apmērā, kā tas bija pirms paplašināšanās un topošās paplašināšanās. Tam par iemeslu ir tas, ka būs nepieciešams dalīt naudu, kas agrāk tika sniegta tādam valstīm, kā Īrija, Portugāle un Spānija. To tirgus arī nav tik plašs, lai būtu iespēja izkonkurēt Vāciju vai piedāvātu ko tādu, kas nav jaunajās dalībvalstīs. Kas attiecas uz paplašināšanas vēlmēm, tām ir reģionāls raksturs. Piemēram, Skandināvijas valstis vairak bija ieinteresētas Baltijas valstu uzņemšanā nekā Grieķija. Un savukārt Skandināvijai nav tik svarīgi uzņemt Kipru. To var skaidrot ar to, ka tirgus ir tuvāks un piedāvājumam ir pieprasījums. Skandināvija var Baltijai piedāvāt savas krāsniņas, bet Kiprā tās nav vajadzīgas.…