Pirmais pasaules karš un pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē pēc tā. Jaunu nacionālu valstu veidošanās

1.augustā savienību ar Vāciju noslēdza Turcija, kas oktobrī sāka apšaudīt Krievijas ostas. Itālija joprojām formāli bija Trejsavienības locekle, tomēr pasludināja sevi par neitrālu valsti. Itāļi paziņo, ka Vācijas karš nav aizsardzības karš, līdz ar to solījums sniegt palīdzību nav uzskatāms par spēkā esošu. Itālija saglabāja neitralitāti līdz 1915.g. maijam, līdz iesaistījās Trejsavienībā.

3. Kādi bija impēriju sabrukuma cēloņi un sekas?
Karš nodarīja nepieredzētu postu, tālab izvērsās nebeidzamas debates par to, kurš tajā īsti vainojams. Kad karš bija beidzies, uzvarētāji – Lielbritānija, Francija, ASV – un to sabiedrotie apgalvoja, ka atbildību jāuzņemas Vācijai. 20.,30. gados vēsturnieki šo spriedumu apšaubīja, jo karu 1914.g. uzsākušas visas Eiropas lielvalstis un to alianšu sistēmas. Tāpat tiek uzskatīts, ka Vilhelms II visiem spēkiem centies sakūdīt austriešus sākt karu pret serbiem, kaut arī labi zināja, ka tādā gadījumā Krievija nostāsies serbu pusē, bet franči atbalstīs krievus.4
…