Lai pasargātu Helvetas savienību no iekšējām nesaskaņām, kongress centās apmierināt dažādu kantonu prasības un atrisināt senos strīdus. Savienība, kuru apdraudēja jaunajā organizācijā radušos veco tiesību un prasību sadursme, tika nostiprināta ar aktu, kurš apvienoja visus lēmumus.
Līdz miera noslēgšanai izveidotā jaunā Nīderlandes Karaliste, bija naidīga Francijai. Tā tika izveidota ar mērķi, lai tās vajadzība pēc aizsardzības, to padarītu par Anglijas un Prūsijas sabiedroto. Šī ideja nebija bīstama Francijai, jo jaunizveidotajai karalistei bija daudz darba savai stiprināšanai. Viņa sastāvēja no divām valstīm, starp kurām pastāvēja sens naids, pretējas intereses un centieni, līdz ar to tai ilgus gadus lemts būt vājai un nepatstāvīgai. Draudzīgas attiecības, kuras Anglija nodibināt ar šo jauno valsti, vēl ilgus gadus paliks politisko sapņu sfērā. Karalistei, kas izveidojās no divām valstīm- tirdzniecības un ražošanas, jākļūst par Anglijas pretinieku vai Anglijai tā jāapspiež.
Vācu konfederācijai jākļūst par vienu no svarīgākajiem Eiropas līdzsvara elementiem. Nevar precīzi pateikt, vai kongresam izdevās izveidot noturīgus šīs organizācijas pamatus. Liktenīgie 1815.gada notikumi, kuri lika kongresam paātrināt savas sēdes, bija iemesls tam, ka organizācija palika sākotnējā, nenoformētā veidā.
Savukārt Francijai, kurai pirmajās sēdēs bija nelabvēlīgs stāvoklis, izdevās iegūt tādu ietekmi debatēs, ka vissvarīgākie jautājumi tika risināti saskaņā ar tās nolūkiem un sevis pamatotajiem iemesliem.
…
