Nevienam vairs nerodas jautājumi vai šaubas par to, vai pastāv nepieciešamība veidot un saglabāt komunikācijas saiknes starp dažādām sabiedrībā dzīvojošām grupām un organizācijām. Ir pats par sevi saprotams, ka bez konkrētās rīcības pamatojuma un, iztrūkstot izskaidrojošai darbībai, institūcijai rodas pamatotas grūtības sasniegt savus nospraustos mērķus. Sabiedrība bez informācijas un zināšanām kļūst neapmierināta un reizē neieinteresēta valstī notiekošajos procesos, kas zināmos apstākļos var rezumēties kā krīzes situācija un tādējādi radīt draudus valsts drošības sistēmai. Atbalsts un izpratne par organizācijas iecerēto visefektīvākā veidā ir panākams tieši ar sabiedrisko attiecību palīdzību, kas galvenokārt darbojas tādēļ, lai uzlabotu organizācijas un tās apkārtējās vides attiecības.
Sabiedriskās attiecības mūsdienu sabiedrībā spēlē nozīmīgu un neizbēgami vajadzīgu lomu. Tās var uzskatīt gan par mākslu, gan zinātni – ir jāprot pielāgoties un parādīt reizē. Viens no galvenajiem sabiedrisko attiecību mērķiem ir nodibināt pozitīvas un abpusēji izdevīgas attiecības starp organizāciju un tās apkārtējo sabiedrību, pētot un aktualizējot sabiedrisko domu par organizāciju, analizējot sabiedrības izteiktās vēlmes, komunicējot ar sabiedrību organizācijas vārdā, darbojoties sabiedrības interesēs un vienlaicīgi nodrošinot efektīvu organizācijas turpmāko darbību.
Ārlietas katrai valstij ir viena no svarīgākajām politikas nozarēm, jo ir ļoti būtiski gan iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai sniegt informāciju par notikumiem, ārlietu sfēru koordinējošās institūcijas mērķiem un plāniem. Ārpolitika jau tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām politikas nozarēm, kurai uzmanību pievērš valsts. Tāpēc ir būtiski veidot efektīvas un nekonkurējošas attiecības starp ārpolitiku veidojošo valsts sektoru vienā pusē un sabiedrību otrā pusē. Ārpolitikā tiek definēti un izvirzīti ilgtermiņa uzdevumi un mērķi, kuru efektīvai īstenošanai un sabiedrības atbalsta iegūšanai noteikti ir vajadzīga sabiedrisko attiecību izmantošana, panākot, ka sabiedrība ieklausās izvirzītajos mērķos, izprot to nozīmīgumu, sniedz savus komentārus un viedokli – pat, ja tas ne vienmēr ir organizāciju atbalstošs un pozitīvi tendēts. Nereti kritika pat nāk par labu, jo tādējādi ir iespējams uzzināt sabiedrības domas un, izdarot korekcijas, izmainīt savu stratēģiju. …
