Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:744520
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.05.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Vēlēšanas un to raksturojums    4
3.  Vēlēšanu sistēma un to veidi    6
4.  Mažoritārā vēlēšanu sistēma    8
5.  Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās galvenās iezīmes    10
6.  Jauktā vēlēšanu sistēma    11
7.  Vēlēšanu sistēmas vara    12
8.  Saeimas vēlēšanu procesa vispārējs raksturojums    13
9.  Nobeigums    15
Extract

VĒLĒŠANAS UN TO RAKSTUROJUMS

Latvijas pašreizējā vēlēšanu sistēma lielā mērā ir līdzīga vēlēšanu sistēmai, kas tika izmantota mūsu valstī pirms 1934.gada 15.maija antidemokrātiskā apvērsuma. Tas nozīmē, ka tautas priekšstāvi tiek ievēlēti Saeimā pēc proporcionālisma principiem, izmantojot partiju iesniegtus kandidātu sarakstus. Salīdzinājumā ar starpkaru periodu nozīmīgākā vēlēšanu sistēmas atšķirība ir tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas tika ieviesta piecu procentu vēlēšanu barjera - Saeimā nevar ievēlēt to partiju pārstāvjus, kuru saraksti ir ieguvuši mazāk nekā 5% no nodoto balsu skaita. Šī barjera tika ieviesta, lai mazinātu sīkpartiju skaitu un ietekmi Latvijas parlamentā .
Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā balsot drīkst pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tiesības vēlēt ir liegtas personām, kuras izcieš sodu cietumos, kā arī aizdomās turētām vai tiesājamām personām, ja tās ir apcietinātas. Tāpat tiesības vēlēt nav tiem pilsoņiem, kas likumīgā kārtā ir atzīti par rīcībnespējīgiem. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu visa valsts ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā to, cik balsstiesīgo pilsoņu dzīvo katrā no šiem apgabaliem. Kopš neatkarības atjaunošanas.
Satversme nosaka visu pilntiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šis princips ir ievērots arī likumdošanā, kas regulē saeimas vēlēšanu norisi.
Praktisku, vēsturisku un politisku apsvērumu dēļ Saeimas deputātu kandidātiem ir ieviesti vairāki ierobežojumi. Vispirms tiem ir jābūt 21 gada vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāpat šiem cilvēkiem ir jāpārvalda latviešu valoda visaugstākajā līmenī. Prasība pēc teicamām valsts valodas zināšanām ir pašsaprotama, jo Latvijā ar likumu ir noteikta viena valsts valoda, kas jāprot ikvienam ierēdnim vai amatpersonai. Galīgos kandidātu sarakstus Centrālā vēlēšanu komisija pavairo un vēlēšanu dienā izsniedz katram vēlētājam, kas ieradies vēlēšanu iecirknī balsot. No šī sarakstu komplekta vēlētājam ir jāizvēlas tikai viens saraksts, par kuru balsot. Ja vēlētāju neapmierina kandidātu secība sarakstā, viņš var to mainīt, svītrojot netīkamo kandidātu vārdus vai atzīmējot ar "+" zīmi savus favorītus. Visas šīs darbības tiek veiktas atsevišķā telpā vai nodalījumā, jo likums paredz aizklātas vēlēšanas. Tas arī nozīmē, ka balsotājam nav jāraksta savs vārds uz izraudzītās vēlēšanu zīmes. Saraksta galīgo variantu vēlētājs ieliek aploksnē, aizlīmē un aploksni nodod CVK pārstāvim, kurš aizlīmēto aploksni iemet vēlēšanu urnā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1175134
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register