Ziemeļvalstu nākotnes izvēles iespējas

Nobeigums
Šobrīd ziemeļvalstu sadarbība ir diezgan aktīva dažādās jomās. Dažādu nozaru ministri tiekas biežāk nekā agrāk, ir panāktas un tiek pildītas dažādas vienošanās, piemēram, gaisa telpas uzraudzība virs Islandes, izpēte veselības sektorā, ārlietu ministru parakstītā solidaritātes deklarācija (par miera uzturēšanu, drošības un ārlietu politiku), tāpat arī sadarbība aizsardzības jomā NORDEFCO ietvaros kopš 2009.gada. Šai ciešajai sadarbībai par pamatu lielā mērā bija Stoltenberga ziņojums 2009.gadā. Lielākā daļa no 13 ieteikumiem 3 gadu laikā tika vai patlaban tiek realizēti. Stoltenberga ziņojums bija tematiski diezgan šaurs – tas skāra tikai ārlietu un aizsardzības sektorus –, un varbūt tieši tas ļāva Stoltenbergam pēc ziņojuma ieteikumus piedāvāt pēc iespējas pietuvinātus realitātei. Tomēr vienlaikus tas neļāva ziņojumam iegūt pilnīgāku redzējumu par ziemeļu reģionu un definēt kādu vienotāku vīziju.
Veterberga ziņojuma ietekme politiskā līmenī varbūt nebija tika nozīmīga, bet tas noteikti veicināja debates par ziemeļu reģiona nākotni un ieguva lielu mediju un intelektuāļu uzmanību. Tajā netrūka arī praktisku piedāvājumu, bet diezgan radikālās idejas par Ziemeļu Federāciju ēnā tie neizpelnījās galveno uzmanību. Darba galvenā tēze lika daudziem uztvert autoru kā ilgpilnu domātāju, nevis reālu politiķi.
Savukārt Stranga ziņojums ir publicēts pārāk nesen, lai pagūtu izvērst kādas debates. Pēc paša autora teiktā grāmatas prezentācijā Rīgā, ne pārāk daudz politiķu ir paguvuši iepazīties ar ziņojumu, bet tie, kas ir izlasījuši, izteikušies atzinīgi. Pats autors uzskata, ka grāmata ir vidusceļš starp abu iepriekšminēto autoru idejām un redzējumiem, jo skar plašāku jautājumu loku, bet ar reāliem ieteikumiem sadarbības uzlabošanai. Viņš neatbalsta Veterberga ideju par federālu valsti, jo vēsturiski tās parasti veidojušās tādos apstākļos, kādi šobrīd ziemeļos nepavisam nav aktuāli.
…