Administratīvo tiesību pirmssākumi – Eiropa 17. gs. (Vācija; Francija – Hobs, Montesjē) Saistītas ar 2 pusēm = no vienas puses ir publiskā admonistrācija [valsts], no otras – privātpersona.
Administrēt = pārvaldīt, organizēt, kontrolēt.
AT = publisko tiesību nozare, kura regulē publiskās administrācijas institūciju darbību un to kā par šo darbību īsteno kontroli. AT līdzās valsts tiesībām nosaka valsts pārvaldes iestāžu kārtību, to funkcionēšanu, uzdevumus, tiesības, pienākumus, savstarpējās attiecības, tiesiskās attiecības starp pārvaldes iestādēm un citām personām.
Administratīvās tiesības ir tiesības, kas regulē administratīvās varas attiecības un, pirmkārt, nosaka administratīvo procesu = normatīvo un individuālo tiesību aktu izdošanu, to pārsūdzēšanu, dokumentu apriti; otrkārt, administratīvo noteikumu pārkāpumu veidus un sodu piemērošanu par šiem pārkāpumiem.
AT uzd: aizstāvēt indivīdus no valsts nelikumīgām darbībām; nodrošināt efektīvu publiskās administrācijas [valsts] darbību; nodrošināt sabiedrības līdzdalību administratīvo lēmumu pieņemšanā.
AT sistēmas: [sastāv no 3 daļām]
1.Vispārējā daļa. Satur tiesību normas, kas reglamentē publiskās pārvaldes vispārējos principus.
2.Sevišķā daļa. Satur tiesību normas, kas paredz noteiktu pārvaldes nozaru tiesisko regulējumu (piem izglītības nozare)
3.reglamentē administratīvo procesu un administratīvās atbildības jomas.
AT attiecības – administratīvo tiesību normu regulētas sabiedriskās attiecības, kuras attiecību dalībniekiem administratīvas darbības jomā paredz noteiktas tiesības un pienākumus.…
