Politiskā nācija vai integrēta sabiedrība: Latvijas variants

SECINĀJUMI
Latvijā pēdējos gados etniskā konflikta iespējamība ir augstāka, nekā tā bija 80. gadu beigās un 90.gadu sākumā.
Latvijas sabiedrības stabilitāti var apdraudēt latviešu un nelatviešu sabiedrības daļu identitātes transformācijas procesu nevienādais ātrums, kas var izraisīt „minoritātes” izjūtu konfliktu. Var izdarīt secinājumus, ka, neskatoties uz vērā ņemamiem panākumiem sabiedrības integrācijā (arī etnisko grupu savstarpējo attiecību jomā), Latvija atrodas integrācijas procesa lūzuma posmā, kad vēl saglabājas iespēja etnisko attiecību attīstībai divos virzienos – gan uz integrācijas procesa padziļināšanas un līdzšinējo sasniegumu nostiprināšanas virzienā, gan vietnisko attiecību saasināšanās.
Ir grūti paredzēt, kādu konkrētu veidolu iegūs etnisko attiecību izkārtojums Latvijā. Skaidrs ir tikai viens – etnisko grupu attiecību „normalizācija” nevar tikt balstīta tīri pragmatiskā kompromisā. Būtiska nozīme ir arī politisko lēmumu morāliem priekšnoteikumiem.
Latvijas variantā, būtu labāk tiekties pēc tādas „apvienošanās”, kas cienot un integrējot arī atšķirīgo, sasniegtu „vienotību” dažādībā, atbrīvojot minoritātes uzplaukumam, nevis nomācot tās ar piespiedu asimilāciju caur viņu skolizglītības transformēšanu.
Sabiedrības integrācijas procesā galvenā loma ir gan jauniešiem, gan pieaugušiem cilvēkiem, masu saziņas līdzekļiem un citām sabiedrībā ietekmīgām grupām. Būtiska ir izglītības sistēma. Valstij un tās nācijai ir jāvirzās caur izglītību. Kopumā integrācijas procesā jāiesaista pēc iespējas lielākas ļaužu masas – izglītības iestāžu darbinieki, inteliģence, masu saziņas līdzekļi, NVO, sabiedrībā populāri cilvēki u.c. Vienlaicīgi ir jānodrošina dialogs starp sašķelto sabiedrību, abām tās daļām – latviešiem un cittautiešiem, kas stimulētu izprast pretējo viedokli un veidot toleranci.
…