Pēdējā laikā, par aktuālu problēmu ir kļuvusi zemā Latvijas pilsoņu līdzdalība politiskajās aktivitātēs, tajā skaitā ir arī vēlēšanās. Tiek izvērstas dažādas reklāmas kampaņas, kas mudina cilvēkus piedalīties šajās aktivitātēs. Taču aizmirst par tādu svarīgu un savā ziņā specifisku sociālo grupu kā jaunieši. Jaunieši ir mūsu sabiedrības nākotnes garants un būtu jāpievērš uzmanība tam, kāda ir viņu nostāja pret politiskajām aktivitātēm, konkrētāk vēlēšanām, jo savā ziņā mūsu nākotne ir viņu rokās.
Šajā darbā tiks analizēts – vai jaunieši piedalās un cik lielā mērā viņi piedalās politiskajās aktivitātēs, konkrētāk, vēlēšanās? Kas viņus mudina, vai gluži pretēji, attur no piedalīšanās vēlēšanās?
Pētījumu rezultāti varētu būt noderīgi, kā daļa no jauniešu kā sociālas grupas raksturojuma. Izmantot pētījuma rezultātus, politisko partiju reklāmas kampaņu pilnveidošanā ar mērķi piesaistīt vēlētājus jauniešus. Izvēlējos pētījuma tematu “Jauniešu līdzdalība politiskajās norisēs-vēlēšanās”.
Hipotēze: Jaunieši piedalās vēlēšanās vecāku pamudināti, kā arī viņiem ir pieteikts, par ko balsot. Darba gaitā pārliecināties vai tā atbilst patiesībai.
Pētījuma priekšmeti ir: jauniešu uzvedība un attieksme.
Darba veikšanā es izmantošu šādas empīriskās metodes: padziļināto interviju, kura ļaus noskaidrot, kāda konkrēta jaunieša viedokli par tēmu un to vai viņa sniegtās atbildes sakrīt ar manis izvirzīto hipotēzi, vai arī atklāj kādus pavisam citus situācijas fenomenus. Tiks izmantota arī anketēšana ar kuras palīdzību šo konkrēto situāciju būs iespējams aplūkot apkopotā veidā.
Apvienojot anketēšanas un intervijas iegūtos datus es vēlos uzzināt vai jaunieši ir aktīvi politiskajās norisēs, kuri ir tie jaunieši, kuri neiesaistās, nepiedalās. Tiks izmantotas arī šādas teorētiskās metodes: dedukcija un cēloņu un seku sakritību analīze.
Pētījuma objekts būs 50 respondenti vecumā no 18-25 gadiem.
Darba mērķi ir: Noskaidrot, vai politika jauniešiem ir saistoša?
Darba uzdevumi:
1. zinātniskās literatūras analīze;
2. metožu izvēle un izmantošana;
3. respondentu grupas organizācija;
4. empīriskā pētīšana, rezultātu apstrāde un interpretācija.
Darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā tiek analizēta teorētiskā literatūra par vēlēšanām un jaunieti kā subjektu politikā, vēlēšanās, viņa vietu valstī. Otrajā daļā tiek apkopoti anketēšanas rezultāti un noskaidrota jauniešu attieksme
