Kopējā ārējā un drošības politika, sadarbība tieslietās un iekšlietās

Jau plānošanas grupas ziņojumā bija skaidri redzams, ka piecpadsmit dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgi uzskati par Savienības reformām.
Kopējā politika tieslietās un iekšlietās4
Mērķi: Savienības pilsonības izveidošana; Šengenas funkciju pārņemša¬na, likvidējot personu pārbaudes pie iekšējām robežām; vienota patvēru¬ma sniegšanas un imigrācijas politika; sadarbība iekšlietu un tieslietu jomās; kopēju institūciju, it īpaši Eiropola, veidošana. Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbība tieslietu un iekšlietu jomās līdzās Eiropas Kopienai un 4 Kopējas ārējās un drošības politikas mērķiem ir tre¬šais Eiropas Savienības pīlārs. 1997. gada 2. oktobrī parakstītais Amsterda¬mas līgums paredz, ka, starpvalstu sadarbībai tieslietu un iekšlietu politikā sasniedzot attiecīgu Līmenī, notiks pāreja uz ES pirmo pīlāru zem nosaukuma ,"Pakāpeniska brīvības, drošības un tiesību telpas izveidošana". Līdz 1992. gadam EK tieslietu ministru un pārējo par iekšējo drošību at¬bildīgo ministru sadarbība balstījās nevis uz daudzpusēju valsts līgumu, bet gan notika neformālas kooperācijas ietvaros. Ciešāka Šī sadarbība izveidojās starp Beniluk-sa valstīm, Vāciju un Franciju, kuras 1985. gadā bija noslēgušas Šengenas līgu¬mu par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu uz savām kopējām robežām un izpildes nolīgumā vieno¬jušās par drošības pasākumiem, kuru mērķis ir panākt robežkontroles atcel¬šanās rezultātā radušos drošības traucējumu kompensēšanu.
Māstrihtas līgums5
Radikālu pavērsienu tieslietu un iekšlietu politikas Eiropas integrācijā pēc 1986. gada. 28. februārī parakstītā Vienotā Eiropas Akta (VEA), kas orientējās uz iekšējā tirgus izveidi bez robežkontroles uz iekšējām robežām, deva 1992. ga¬da 7. februārī parakstītais Māstrihtas līgums.
…