PRIEKŠLIKUMI UN SECINĀJUMI
Tā kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas viens no darbības mērķiem ir ceļu satiksmes drošības uzlabošana, kurā ietilpst arī vadītāja apliecību izsniegšana un lietošanas kontrolēšana, tāpēc darbā tika veikta Baltijas jūras reģiona valstu vadītāja apliecību salīdzinājums, kā arī aplūkoti normatīvie akti, kas regulē valstu savstarpējo apliecību atzīšanu un piešķirto sankciju pieņemšanu.
Latvijas vadītāja tiesību iegūšanas kārtības, atšķirās no citām Baltijas jūras reģiona valstīm, šīs atšķirības ziņojumā tiek aplūkotas, piemēram, kārtojot eksāmenu Zviedrijā uz A1, A, B, BE kategorijām, teorijas un vadīšanas eksāmeni tiek papildināts vēl ar redzes pārbaudes testu, kas ir skaidrojams ar to, ka medicīniskās uzziņas uz šīm kategorijām netiek pieprasītas. Persona iesniedzot aizpildītu deklarāciju apliecina savu veselības stāvokli. Lai gan Latvijā medicīniskās uzziņu izsniegšana stingri netiek kontrolēta, jo šos dokumentus izsniedz personām, kurām , tomēr negodprātigi medicīnas darbinieki pagaidām šo sistēmu nav izjaukuši.
Salīdzinot Baltijas jūras reģionu valstu vadītaja tiesību iegūšanas kārtību, var secināt, ka šajās valstīs tā ir līdzīga. Darba autore uzskata, ka Latvijā līdzīgi kā Zviedrijā un Somijā varētu jaunajiem vadītājiem uz konkretu laiku vispirms izsniegt pagaidu vadītaja apliecību, kuras laikā nedrīkstētu izdarīt pārkāpumus ceļu satiksmē.
Vadītāja apliecību, kas nav izdota Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, var izmantot Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīs 1 gadu, pēc šī perioda ir nepieciešams vadītāja apliecību nomainīt, ja tas konkrētaja valstī ir iespējams, pēc attiecīgu eksāmenu vai apstiprinājumu saņemšanas. Pēc autores domām trešajās valstīs izdotas vadītāja apliecības būtu nepieciešams mainīt tikai pēc apstiprinājuma par vadītāja apliecības derīguma saņemšanas un eksāmenu nokārtošanas.
…
