Jaunā pasaules kārtība pēc aukstā kara

90. g. sākumā izplatīts bija viedoklis, ka ir uzvarējusi tirgus ekonomika un R demokrātijas vērtības, ka veidojas jauna – samērā harmoniska pasaules kārtība, kurā konfliktus būs iespējams risināt mierīgā ceļā. Plašas diskusijas izraisīja amerikāņu zinātnieka F. Fukujamas tēze par „vēstures beigām”, par to, ka liberālās demokrātijas ideju uzvara ir vispārēja un tas nozīmē, ka ir beigušies lielie ideoloģiskie konflikti. Viņš apgalvoja, ka 21. gs. pasaule nodarbosies ar ekonomisku un tehnisku problēmu risināšanu.Viņš nenoliedza konfliktu iespējamību, bet tie būšot lokāli un nespēšot ietekmēt pasaules virzību. Tomēr pasaules attīstība 90.g.lika apšaubīt šādas vispārējas harmonijas iespējamību, vismaz tuvākajā nākotnē. Liberāldemokrātiskais modelis svin uzvaru, bet pēc Fukujamas domām tas nevar atrisināt nacionālās nesaskaņas, reliģiskās un etniskās atšķirības. Notiek totalitārā modeļa noriets. Fukujamas nākamā tēze- balstoties uz Hēgeļa dialektikas likumiem var iestāties tempu mazināšanās, jo nebūs stimula par cik vairs nav konflikta. …