Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:904547
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.02.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Extract

Kā jau iepriekšējā esejā minēju, liels integrācijas kavētājs ir referendums, kurā iedzīvotāji nobalso pret kādu projektu. Visbiežāk tā ir jaunu līgumu pieņemšana. Tas notika 1992. gadā, kad Dānija ar referenduma palīdzību pauda savu attieksmi pret Māstrihtas līguma. Rezultātā līguma stāšanā spēkā tika atlikta, tiesa ne uz ilgu laiku. Līdzīga situācija bija arī 2001. gadā, kad Īrija nobalsoja pret Nicas līgumu. Lai arī tas būtiski neietekmēja Eiropas integrāciju, zināma kavēšanās tā tomēr bija.
Vēl divas valstis varētu uzskatīt par svarīgām integrācijas bremzētājām. Tā ir Francija un Nīderlande, kuras 2005. gadā noraidīja Konstitucionālo līgumu. Tam par iemeslu bija vairāki faktori. Francija nevēlējās pārlieku lielu Eiropas Savienības dominanci pār to. Tajā pašā laikā Nīderlande nevēlējās ES lielo valstu dominanci. Vēl par iemesliem bija gaidāmais darbaspēka pieplūdums, šaubas par nacionālo valstu leģitimitātes saglabāšanu un citas problēmas. Pēc šāda referendumu iznākuma nācās pārstrādāt Konstitucionālo līgumu un izveidot tā saukto reformu līgumu jeb Lisabonas līgumu. Šis process prasīja dažus gadus, kas arī savā ziņā aizkavēja integrācijas attīstību.
Viens no pēdējiem gadījumiem, kas visspilgtāk izpaudās kā vienas valsts nostāšanās pret pārējām 26 bija Īrijas balsojums par Lisabonas līgumu. Šķiet diezgan nepārdomāti, kad viena valsts tik ļoti var izmainīt visus ES procesus. Par laiku šāda integrācijas aizkavēšana nebija ilga, jo jau pēc gada Īrija atkal balsoja, šoreiz atbalstot līgumu.
Manuprāt, vēsturē ir bijuši pietiekami audz gadījumu, kad valstis, aizstāvot savas intereses, ir bremzējušas ES attīstību un integrāciju. Uzskatu, ka šāda politika ir jāmaina. Nav pieļaujams, ka daži miljoni cilvēku izlemj vairāku miljonu likteni.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1330092
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register