Nāciju Sadraudzība

Nāciju Sadraudzība, tā ir organizācija kura ir kā britu viens no lielākajiem politiskajiem sasniegumiem starptautiskās politikas jomā. Tā ir organizācija, kuras sastāvā pamatā ir bijušās britu kolonijas vai domīnijas (atkarīgās teritorijas). Lai gan pašai Lielbritānijai nav nekādas politiskās varas pār šīm valstīm, tās tomēr ir palikušas britu ietekmes sfērā. Nāciju Sadraudzības izveide galvenokārt saistās ar dekolonizācijas tendencēm 20.gs., kad lielvalstis, kuras karu laikā bija novājinājušās un vairs nespēja uzturēt kolonijas, pamazām no tām atteicās. Kolonijas jau pēc 2. Pasaules kara vairs nebija tik ļoti nozīmīgas metropolēm. Lielbritānija bija viena no metropolēm, kura savas kolonijas saglabāja visilgāk. Visticamāk, ja būtu citādāki apstākļi, Lielbritānija kolonijas būtu saglabājusi līdz pat šai dienai, taču liktenis bija tai lēmis pavisam citādu ceļu – Lielbritānija, saprasdama, ka tā vairs nevar atļauties tik lielus izdevumus koloniju uzturēšanai, pamazām sagatavoja atkarīgās teritorijas neatkarībai. Sadraudzības mērķi bija miermīlīgā veidā pāriet no tiešas britu kroņa pakļautības uz neatkarību, vai vismaz politisku neatkarību. Taču ne visas bijušās kolonijas izvēlējās paklausīt Britu padomam. Indija, Pakistāna, Bangladeša, Birma, kā arī daudzas kolonijas Āfrikā vēlējās pilnībā veidot savas neatkarīgas valstis, kurās nebūtu kādas britu ietekmes. Tas notika pateicoties ne pārāk pozitīvajai attieksmei pret britu koloniālo varu šajās valstīs. Mūsdienās, Nāciju Sadraudzība apvieno 54 valstis (ieskaitot pašu Lielbritāniju), kuras ir politiski neatkarīgas valstis, taču veido ekonomiskas un kulturālas saites (piemēram Sadraudzības Spēles) ar Lielbritāniju, kā arī tās cenšas sadarboties savā starpā. Nāciju Sadraudzības izveidošana tika apstiprināta trīs sadraudzībai nozīmīgās deklarācijās – Balfūra deklarācijā 1926.g.; Vestminsteras Statūtos 1931.g. un Londonas deklarācijā 1949.g. taču var teikt, ka Sadraudzība arvien attīstās.