Pilsoniskās sabiedrības un sociālā kapitāla ietekme uz demokratizācijas procesu

Pilsoniskā sabiedrība ir tāda sabiedrība, kuru var saukt par sociālas dzīves organizāciju, kura ir atklāta, brīvprātīga, kura spēj pati atblastīt sevi, kura ir autonoma no valsts un kuru var ierobežot tikai noteikti likumi.1 Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva sabiedrības daļa, kurai interesē notiekošie politiskie procesi valstī un kas cīnās par savam tiesībām un vajadzībām, kas mēģina izteikt savas idejas par to, kas sabiedrībai ir vajadzīgs un kas nav vajadzīgs, par ko vajag padomāt valdībai un kuru problēmu vajadzētu atrisināt vispirms, lai sabiedrība atbalstītu valdību un redzētu, ka šai valdībai patiešām rūp savas nācijas labklājība. Pilsoniskās sabiedrības locekļi atbalsta valsts darbības principus un uzskata, ka pilsoniskai sabiedrībai vajadzētu būt aizsargātai likuma noteiktajā kārtībā.2 Jēdziens pilsoniskā sabiedrība ietver ļoti plašu nozīme un pati galvenais, ka šeit var runāt par formālām un neformālām organizācijām, kuras var sadalīt sekojošās grupās:

Ekonomiskās grupas: produktīvas un komerciālas asociācijas un tīkli.
Kulturālās grupas: reliģiskās, etniskās, komunālās in citas institūcijas un asociācijas, kas balstās un kolektīvam tiesībām, vērtībām, ticībām un simboliem.
Informācijas un izglītības grupas: organizācijas, kas nodarbojas ar publisku zināšanu, ideju, ziņu un informācijas ražošanu un izplatību.…