Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:941637
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Latvijas Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī. Tā ir pirmā un vienīgā Latvijas konstitūcija, kas tagad ir viena no vecākajām Eiropā. Satversmes izstrādāšanā aktīvākās bija tālaika lielākās partijas – sociāldemokrātu un Zemnieku savienības.
Lai gan Latvijas Satversmei tagad ir 80 gadu, tā reāli darbojusies tikai aptuveni 21 gadu. Tās darbība tika pārtraukta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, bet okupācijas laikā kārtību Latvijā noteica padomju likumi. Pilnā apjomā, kā Latvijas pamatlikums, Satversme tika atjaunota 1993. gadā. Šajā ziņā Latvija ir unikāla, jo valsts konstitūcijas parasti pēc ilga laika pārtraukuma netiek atjaunotas, bet gan izstrādātas no jauna.
Savas pastāvēšanas laikā Satversme ir grozīta vai papildināta piecas reizes, kaut gan priekšlikumu par izmaiņām ir bijis vairāk. Pēc Satversmes atjaunošanas tika samazināts vēlēšanu vecuma cenzs, 1996. gadā tika izveidota Satversmes tiesa, kas līdz tam netika paredzēta. 1997. gadā izlēma, ka Saeima un valsts prezidents tiks ievēlēts uz četriem, nevis trim, gadiem, bet parlamenta vēlēšanas divu dienu vietā notiks tikai vienu dienu. Būtiskākie grozījumi tika veikti 1998. gadā, kad Saeima nolēma papildināt Satversmi ar 8. nodaļu Cilvēka pamattiesības, kuras izstrādē izmantotas starptautiskajās konvencijās noteiktās cilvēktiesību nomas. Sākotnējais – 1922. gada – Satversmes variants bija nepilnīgs, jo cilvēktiesību normas nebija iekļautas. Toreiz iemesls bija partiju nespēja vienoties, vai atļaut rīkot politiskus streikus.
Arī pašlaik ir aktuālas runas par Satversmes grozīšanu. Tieslietu ministrija izstrādājusi priekšlikumus izmaiņām, kas saistītas ar iespējamo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie grozījumi noteiks, ka par dalību ES jārīko referendums, bet par iestāšanos, piemēram, NATO, tiesīga izlemt būs Saeima.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1148009
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register