Kas būtu, ja 1939.gada Molotovs un Ribentrops – Padomju Savienība un nacistiskā Vācija nenoslēgtu paktu, kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.1 2
Molotova – Ribentropa pakts vēstures gaitā ir izpelnījis vairākus negatīvus vērtējumus, kā neviens cits dokuments, pakts pēc jau vairāk nekā 70.gadiem pēc tā parakstīšanas joprojām atrodas vēsturnieku uzmanības lokā. Pakta ietvaros abi režīmi sadalīja vairākas neatkarīgas valstis, to dēvē par kara un dalīšanas paktu, Eiropas iznīcināšanas paktu. Pakts bija prettiesisks, amorāls, tas bija II pasaules kara sākumposms – kā pirmais no iespējamajiem soļiem pasaules hegemonijai. Katrai valstij bija sagatavota sava loma, piemēram, 1.septembrī Vācija sāka karadarbību un dažu nedēļu laikā iznīcināja Polijas neatkarību; Igaunija un Latvija, kā arī nedaudz vēlāk arī Lietuva nonāca PSRS “interešu sfērā”; Somija un Rumānija zaudēja daļu no savas teritorijas
Zināms, kā Molotova – Ribentropa pakts ietekmēja Austrumeiropu. Nacistiskā Vācija un tās politika, tāpat kā komunistiskā PSRS ar savu politiku nebija tikai Hitlera un Staļina ideju realizācija. Tā bija milzīga sistēma, kuras izstrādē un uzturēšanā strādāja simtiem idejiski vienotu cilvēku. Tie bija cilvēki, kuru darbi radīja šausmas un nāvi miljoniem citu līdzcilvēku Eiropā un visā pasaulē.
Sākotnēji Vācijas paredzētajā sfērā bija Lietuva un daļa no Polijas. Padomju Savienībai paredzēja Somiju, Igauniju, Latviju un daļas no Polijas un Rumānijas. Vēlāk, 28. septembrī, nolēma visas trīs Baltijas valstis iekļaut Padomju Savienības ietekmes sfērā, bet Vācijai piešķīra plašākas teritorijas Polijā.…
