Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:966941
 
Evaluation:
Published: 25.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
  Izskatītās tēmas   
1.  Konstitūciju rašanās   
2.  Konstitūciju veidi   
3.  Cilvēktiesību jēdziens   
4.  Cilvēktiesību funkcijas demokrātiskā valstī   
Extract

Visiem ir zināms, ka mums ir tiesības, bet ne visi zina, kādas tās ir. Jau akmens laikmetā cilvēks veidojis tiesisku saikni starp indivīdu un sabiedrību, par ko liecina arheoloģiskie pētījumi un akmenī iekaltie hieroglifi. Tas norāda uz pirmajiem tiesību un valsts veidojumiem. No tā izriet, ka konstitucionālas pazīmes var būt arī pavisam mazā sabiedrībā un var būt attiecināmas starp vienu cilvēku un vairākiem. Konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņu un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses, un valsts uzbūves no otras puses, kā arī abas šo pušu savstarpējās attiecības. Konstitucionālie principi nosaka gan indivīdu, pilsoņu, sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformā, kā tās īsteno savu varu dažādās valsts saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus. Konstitūcija nofiksē valdīšanas raksturu un formas, nosaka virzienus, kam pakļauta valsts iekšējā dzīve, nosaka sadali starp valsts varas institūcijām. Šī darba mērķis ir pieskarties konstitūcijas vēsturei, LR konstitūcijai un cilvēktiesībām.
Vārds konstitūcija cēlies no latīņu valodas constitutio un nozīmē lēmums, noteikums. Šis termins laikam ritot ieguvis īpašu nozīmi. Sākumā par konstitūcijām tika dēvēti Romas imperatora izdoti likumi. Tomēr tās nebija konstitūcijas šā vārda mūsdienu izpratnē. Vārds konstitūcija ieguva savu pašreizējo nozīmi 18.gadsimtā, un pašlaik ar to apzīmē valsts pamatlikumu(vienu vai vairākus), kuram ir augstākais juridiskais spēks un kurš reglamentē valsts un cilvēka savstarpējās attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu, to funkcijas un savstarpējās attiecības. Konstitūcijām raksturīga īpaša valoda un augsta juridiska precizitāte, tomēr konstitucionālo tiesību teorijā nav stingru prasību attiecībā uz to, kas jāregulē konstitūcijā, bet kas var tikt regulēts ar citiem likumiem. Līdz ar to konstitūcijas atšķiras gan pēc apjoma, gan pēc tajās regulētajiem jautājumiem. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register