Kārļa Skalbes pasakas

Pasakas nosaukums
Kalns, kas dziedāja

Sižets
Gājējs, noguris un noputējis, nonāca kalnā, kur viss viņam likās it kā pirmoreiz redzēts. Viņš redz vairākus cilvēkus, kas padodas vilinājumam un metas bezdibenī. Gējējs dzird kalna dziesmu un no gana uzzina, ka tā ir kokle, kas spēlē gan maigas, gan skumjas melodijas, kas negrib palikt viena un vēlas, lai kāds viņu klausās...

Tēli
Gājējs, vecs pāris, jātnieks, līgava, gans.

Fabula (atziņa)
Pie lielas nelaimes apkartējais liekas gaišāks, mierīgāks, skaistāks.

Tēlainās izteiksmes līdzekļi
Epiteti – gariem, zaļiem matiem, balto debestiņu, brīnišķīga laimes aina.
Personifikācija - kalns dzied.
Salīdzinājumi – tauriņi kā dzeltenas zīda lentas, skaņas caur zemi kā medus caur šūnu, kalns kā krūtis.
Metafora - brūnie viļņi meta saulē zelta gredzenus.

Valoda
Valoda ir pareiza (gramatikas, fonētikas likumi pareizi), skaidra, tīra, tēlaina – izmantoti epiteti, salīdzinājumi, metaforas, personifikācijas u.c. tēlainās izteiksmes līdzekļi, viegli uztverama bez pārpratuma (nav lietoti sarežģīti vārdi), bet man personīgi bija grūti saprast šo pasaku.
…