Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:519381
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.09.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Mīti un teorijas par valodas rašanos    4
2.1.  Brīnuma teorija (mīts par Bābeles torni un vispasaules valodām)    4
2.2.  Iedzimtības teorija    5
2.3.  Skaņu atdarināšanas jeb onomatopoētikas teorija    5
2.4.  Norunas jeb savstarpējas vienošanās teorija    6
2.5.  Emocionālo izsaucienu teorija    6
2.6.  Darba izsaucienu teorija    6
2.7.  Vunta teorija    7
2.8.  Marra hipotēze    7
3.  Evolucionisti par valodas pirmsākumu teorijām    8
4.  Latviešu valodas pirmsākumi    9
4.1.  Latviešu valodas ortogrāfijas vēsture    9
4.2.  Latviešu rakstu valodas pilnveidošana    10
4.3.  Jaunlatviešu laiks    10
4.4.  Mūsdienīgas latviešu valodas izveide    11
5.  Izmantotie informācijas avoti    12
Extract

J.Alunāns, K. Biezbārdis, A.Kronvalds un citi jaunlatvieši atbalsta Jura Bāra priekšlikumu, ko viņš izsaka žurnālā "Magazīna" 1847.gadā, pāriet no gotu burtiem jeb fraktūras uz latīņu burtiem jeb antīkvu - burtiem, ko mūsdienās visā pasaulē lieto visvairāk.
Jaunlatviešu devums latviešu valodas ortogrāfijā ir ievērojams. Daudzu autoru darbos tiek meklēti jauni līdzekļi ortogrāfijas uzlabošanai, taču tādas rakstības problēmas, piemēram, vienotu ortogrāfijas principu izveide, paliek neatrisinātas.
Pusgadsimta laikā latvieši kļuva par kulturālu modernu eiropisku nāciju, kas spēja dot tādas visaugstākās klases vērtības kā zinātniski nepārspētais K.Barona „Latvju dainu” vākums un kārtojums vai Raiņa dzeja.

4.4. Mūsdienīgas latviešu valodas izveide
Mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatus izveido J.Endzelīns un K.Mīlenbahs no 1907.g. līdz 1910.gadam, darbojoties Rīgas Latviešu biedrības pareizrakstības komisijā.
Diemžēl jaunā ortogrāfija ieviešas praksē tikai divdesmitajos gados, turklāt bez divskaņa o apzīmējuma ar uo. Tas ir saistīts ar to, ka sākas 1. Pasaules karš, kura laikā, piemēram, P.Stučkas valdība pieņem lēmumu, ka divskani uo ir jāraksta kā ue un divskani ie savukārt kā ia.
Pilnībā latviešu valodā antīkva nostiprinās tikai trīsdesmito gadu otrajā pusē, un līdz tam antīkva un fraktūra tiek lietotas paralēli. Šai laikā tiek izdotas arī īpašas pareizrakstības vārdnīcas un norādījumi par izrunu un rakstību.
Latviešu valodas ortogrāfijas vēsturiskais aspekts izceļas īpaši ar to, ka jebkura ortogrāfijas sistēmas nepilnība tiešā veidā ietekmē latviešu valodas izrunu un pareizrakstību, kā piemēram ŗ gadījumā, vai arī e, ē un o, ō un uo lietošanas problēmas.
Pašreiz latviešu valodā ir divas ortogrāfijas, no kurām viena ir balstīta uz 1995. gadā izdoto "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu", bet otra uz ārzemēs 1993. gadā izdoto "Latviešu valodas vārdnīcu", kur galvenokārt apskatīta latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1245383
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register