Visplašākais materiāls, ko izdevās atrast par Benitas Laumanes (Rimšas) biogrāfiju ir filoloģijas doktores Ievas Ozolas raksts „Benitai Laumanei – 65” Valsts valodas komisijas mājas lapā.
Habilitētā filoloģijas doktore, profesore Benita Laumane dzimusi 1937. gada 3. jūnijā Daugavpilī, bet kopš triju gadu vecuma dzīvo Liepājā – 1946. gadā sāk mācības Liepājas 5. Vidusskolā, 1956. gadā uzsāk studijas Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē, bet jau pēc pirmās sesijas pāriet uz latviešu un literatūras skolotāja specialitāti, jo grūtības sagādā fizika. Skolotāja specialitātē studēšana ir veiksmīga, dekānes Vairas Strautiņas rosinājums „Bez labas valodas nav labas literatūras” pievērš Benitu Laumani valodas izpētei, līdz ar to, studiju laikā tiek izstrādāti kursa darbi Zvejniecības leksika Krišjāņa Barona „Latvju dainās” un Zvejniecības leksika V. Lāča romānā „Zvejnieka dēls”.
Vēl būdama studente, dialektoloģe Benita Laumane sāk izlokšņu bagātību iepazīšanu vasaras ekspedīcijās, kurās viņa sākusi piedalīties kopš 1959. gada. 1960. gadā valodniece iegūst latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju un pārceļas uz Rīgu, jo Ilmārs Laumanis, viņas vīrs, kopš 1960. gada ir zinātniskais līdzstrādnieks ZA Fizikas institūtā. Benitas Laumanes irmais darba gads nostrādāts Rīgas 50. vidusskolā, mācot latviešu valodu krievu skolēniem.
Ar 1962. gada janvāri Benita Laumane strādā Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, nonāk nodaļā, kas Elfrīdas Šmites vadībā veido Latviešu valodas dialektu atlantu. Jaunākās zinātniskās līdzstrādnieces darba pienākumi bija: papildināt leksikas kartotēku, izrakstot izlokšņu vākumus. Benita Laumane labprāt piedalījās vasaras ekspedīcijās, viņas vākumos pierakstītas ne vien informantu atbildes uz aptaujas jautājumiem, kas bija jādara visiem, bet vi;na pati pievienoja arī precīzu teicēju tekstu pierakstu, kuru dotumi ir vērtīgs papildinājums teicēju atbildēm.
Kartotēku veidošanas šķita pārāk vienmuļš, tāpēc, Silvijas Raģes mudināta, Benita Laumane izvēlas savu pētniecības darba tematu – latviešu valodas zvejniecības leksiku, tā turpinot studiju laikā aizsāktos pētījumus. Atsevišķu leksikas grupu izpēte tai laikā bija jauns virziens latviešu dialektoloģijā, jo līdz tam pētnieku intereses bija saistītas galvenokārt ar atsevišķu izlokšņu aprakstu veidošanu, izlokšņu fonētisko un gramatisko īpatnību analīzi.…
