Publiskā runa latviešu valodā

“Valoda ir vieta, kur satiekas gars ar garu, stars ar staru un cilvēks ar cilvēku.” Manuprāt, šis citāts ļoti spilgti un galvenais precīzi attaino valodas nepārvērtējamo nozīmi ikviena cilvēka dzīvē. Valoda ir vienīgais veids, kā mēs varam sazināties savā starpā. Turklāt, vienmēr vajag atcerēties, ka pastāv ne tikai mums pazīstamā runas valoda, bet ir jau vēl arī, piemēram, rakstu un žestu valoda. Tādēļ arī cilvēkiem, kuriem nav pieejams kāds no šiem sazināšanās veidiem, vienmēr pastāv alternatīvas. Tas vien apliecina to, ka cilvēki visos laikos ir meklējuši ceļu, kādā veidā paust savus uzskatus, iegribas un jūtas. Tādēļ uzskatu, ka arī mūsdienās valodas jautājumi ir svarīgi. Gan tās saglabāšanas, gan pareizas pielietošanas, gan arī citos kontekstos. Uzskatu, ka, jo vairāk valodas pratīsim, jo lielākas bus mūsu iespējas dzīvē. Ne tikai karjeras un darba jomā, bet arī savstarpējo attiecību sfērā. Es iztelojos valodu saimi kā lielu māju ar 6000 istabām, kurās mīt visas pasaulē sastopamās valodas. Cilvēkam piedzimstot, viņš jau automātiski nokļūst vienā no istabām – tajā, kurā galvenokārt mīt arī viņa vecāki, jo bērns par dzimto valodu uzskata to, kuru dzird vēl mētes vēderā esot. Šīs visas istabas ir izolētas viena no otras, tomēr ieiešana citās istabās nav ierobežota. Un, manuprāt, jo vairākās no istabām cilvēks varēs brīvi ieiet, jo viņš būs bagatāks. Vairākās telpās un vidēs vienmēr ir plašākas iespējas nekā vienā, jau tik zināmā telpā.