Kārļa Skalbes pasakas "Nabaga bramins" analīze

Atziņas
„Skaists ir plūkts lotosa zieds, skaistāks šūpojas atvarā; skaists ir izrunāts vārds, skaistāks viņš manos sapņos. Tādēļ tik grūti runāt un tik saldi klusu ciest.”
Skalbe uzskata, ka labāk ir paklusēt, lai vēlāk nav jānožēlo savi vārdi, kas neapdomāti izteikti.
„Es esmu nabaga bramins. Man nav ne karapulku, ne vergu, ko dzīt pēc laupījuma un dārgām mantām. Ja mēs gribam būt bagāti, mums jāskatās uz citu pusi. Mums pieder saule un sirds. Man pieder tava, tev pieder mana.”
Šeit autors uzsver, ka materiālās lietas zīvē nav vissvarīgākās, laime jāmeklē kur citur, pašam sevī.

Personīgais vērtējums
Pasaka ir salīdzinoši īsa un domu tāpēc ir vieglāk uztvert. Tā kā autors nav aizrāvies tik ļoti ar izpušķotām ainām, lasītājam ir vieglāk uztvert sižetu un tādējādi arī galveno domu un atziņas. Ja mēs šo pasaku salīdzinām ar citu Skalbes pasaku, kā, piem., „Kā es gāju Ziemeļmeitas lūkoties”, varam novērot to, ko tikko minēju. Tā ir ļoti gara pasaka, un tur ir ļoti daudz dažādu notikumu, ļoti daudzas lietas ir aprakstītas. Tas lasītāju nedaudz noved no paša sižeta un vēstījuma. Pasaka „Nabaga bramins” turpretī ir īsāka un koncentrētāka.
…