Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli.
Savrupināts ir teikuma loceklis vai to grupa, kas ar parastā novietojuma maiņu vai ar intonācijas palīdzību nošķirts no pārējās teikuma daļas.
Runā savrupinājumus nošķir ar pauzēm un īpatnēju izrunu. Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas. Tā teikumā Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju. Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu.
Līdzīgi arī teikumā Tie ir citi un tomēr tie paši ūdeņi, debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji. Savrupinājums debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji paskaidro raksturojamā vārda ūdeņi nozīmi.
Savrupinājums var būt:
1)vienkāršs, ja tas izteikts ar vienkāršu teikuma locekli:
Tur, pie durvīm, stāv divi skolnieki.
Un aiz pakalna smej dzidri mani senie draugi - strauti.…