Eduarda Veidenbauma dzejas analīze

“Es domāju, ka pasaulē nav prātīgs it nekas”
Saturs – Doma, ka dzīvei jēgas nav, ka mēs vienkārši eksistējam, tomēr tēlojam no sevis īpaši attapīgus ar mūsu gudro spriedelēšanu par dzīves jēgu un ne tikai. Mēs varam runāt par garīgumu, līdzcietību, labdarību, bet ja cilvēks ir izsalcis, tad krīzes situācijā virsroku ņem katrā cilvēka esošais egoisms, kurš slēpjas aiz šīm cēlajām runām.
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi -

“Kuļos es kā pliks pa nātrām”
Saturs – Lirisko es nomāc raizes, zūd dzīves skaistums, laimes nav, ikdiena ir sāpīga un dzeļ kā nātres. Pats, esot nelaimē, neredz apkārtējo prieku, viss liekas drūms un pelēks.
Krusteniskas atskaņas.
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi –
Salīdzinājums: Kuļos es kā pliks pa nātrām.
Metafora: dzīves ziedons projām skrien, laime zied.

“Iedzer, brāli!”
Saturs – Dzīves sāpes palīdz slāpēt alkohols un no tā izrietošais reibums, kas liek atrauties no ikdienas raizēm un nelaimēm “dzīves ērķšķi nikni dur”. Visas bēdas rodas cilvēka prātā “nodzer prātu – prāts tik bēdu kaudzes ceļ”, tāpēc iedzerot prāts tiek apdullināts kopā ar visām domām un raizēm, cilvēks var aizmirsties un uz kādu brīdi uzburt sev jaunu dzīvi. Ironija.
Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi -
Personifikācija: Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.
Metafora: Nāve sauc.
Metonīmija: Dzīves ērkšķi.
Krusteniskas atskaņas.
Anafora: Iedzer, brāli! Pavēles izteiksme.
…