Latviešu rakstu zīmes

3. Uz kā rakstīja senlatvieši

Kā līdz mūsu dienām saglabājušies tūkstošiem gadu veci rokraksti? Senajos laikos tekstus, izņemot akmenī vai metālā iekaltos, periodiski atjaunoja. Klosteros mūki pārrakstīja Svētos Rakstus, svēto dzīves aprakstus un valdnieku hronikas. Turpretī pagānu, par kādiem kristīgajā pasaulē uzskatīja arī senlatviešus, reliģiskie sacerējumi netika glabāti un saudzēti. Rakstu zīmes uz svina vai alvas Latvijas klimatiskajos apstākļos varētu arī nesaglabāties. Ja temperatūra ir zemāka par istabas temperatūru, alva no metāla var pārvērsties pulverveida stāvoklī, bet vairāki svina sāļi šķīst ūdenī. Aptuveni 10. gadsimtā Eiropā iepazina papīra ražošanas noslēpumu. To zināja arī senie slāvi, taču papīrs bija ļoti dārgs un papīra lapām Latvijas klimatiskajos apstākļos nebija cerību saglabāties.
Svarīgu informāciju tetovēja. Iespējams, ka senlatvieši savus svarīgos vēstījumus tetovēja uz tā cilvēka ādas, kuram vēstījums bija jānogādā. Arābu ceļotāji savās piezīmēs par Austrumeiropu 10. gadsimtā raksta, ka tetovēšana starp vietējiem bijusi ļoti plaši izplatīta. Latvijā šādu piemēru nav, bet piemēram, tradicionālais jakutu tetovējums sniedza informāciju gan par dzimumu, gan par to, pie kuras ģints cilvēks pieder.
…