6. Secinājumi
Lai retorika nepārvērstos tikai par skaistu, tukšu vārdu virknējumu, ir svarīgi atcerēties, ka oratora māksla vispirms ir māksla publiski domāt. Taču domāšana pēc būtības ir smags, mokošs process. Ir filozofi, kuri uzskata, ka domāšana var būt prieks, bauda, gandarījums. Manuprāt, tieši domātprieks, gatavība publiskai domai ir visai būtiska arī oratora mākslā. Doma, kas raisās brīvi, aizrautīgi, graciozi, ir viena no vislielākajām retorikas vērtībām.
1.“Kā runāsi, tā izskatīsies, kā izskatīsies, tā runāsi!’- manuprāt, šie ir ļoti spēcīgi vārdi retorikā, jo pimais iespaids veidojas no cilvēka izskata un tad runas.
2. “Runa bez nolūka ir kā ceļojums bez galamērķa!”-mauprāt, māka prasmīgi runāt un veiksmīgi kontaktēties ir svarīgs ikvienas personības aspekts ,ko nodrošina valodas .runas un saskarsmes prasmes, kā arī spēja šīs prasmes pielietot visdažādākajās dzīves situācijās ,izjūtot saskarsmes partnera pozīciju. Nepieciešamo komunikatīvo kompetenci veido katra cilvēka individuālās prasmes ,kas iegūtas tehniskās un arodizglītības gaitā, gan atbilstīga sociālā uzvedība, spēja strādāt komandā ,iniciatīva un gatavības uzņemties atbildību.
3. „Par dzejniekiem piedzimst, par oratoriem top.” – tādi vārdi ir Ciceronam, jo ikvienam ir iespēja kļūt par talantīgu runātāju, kuru uzmanīgi klausās un kuram aizrautīgi aplaudē klausītāji. Ir nepieciešama tikai griba un nedaudz pacietības. Jo meistars netop dažās minūtēs vai stundās. Cilvēks ir radīts nevis vienpatībai, bet saskarsmei ar citiem cilvēkiem, ar visu dzīvo radību.
…
