Krievija ir neparasta valsts. Gan dēļ plašākās teritorijas pasaule, gan dēļ unikālās vēstures, kuras laikā ta paguva pabūt mongoļu-tatāru jūgā, bet 18.gadsimtā cara Pētera I vadībā - izaugt par pasaules lielvaru. Var diskutēt vai mūsdienu Krievija atbilst lielvaras raksturlielumiem, vai arī tas vienkārši ir mantojums pēc PSRS sabrukuma. Pēdējos 8 gados, pašreizējā prezidenta V.Putina īstenotā Krievijas ekonomiskā un politiskā atdzimšana ir no jauna ielikusi Krieviju pasaules dienas kārtībā.
Krievijas sabiedriskās attiecības (SA) ir tik pat unikālas kā Krievija kopumā un no malas skatoties, daudz maz orientēties šajā virtuvē spēj tikai bijušās PSRS valstis – daļēji kopīgas vēstures, daļēji – īpatnējās kultūras dubultmorāles dēļ. Lai cik ciniski neizklausītos - pietiekami daudz ir dzirdēts par lietu kārtošanu ar alkohola palīdzību uzņēmējdarbībā, kultūrā, politikā, ekonomikā. Sabiedriskās attiecības nav izņēmums, līdz ar to, te ir arī savas korekcijas SA praksē un teorijā.
SA Krievijā un citās valstīs atšķiras ar nospraustajiem mērķiem un uzdevumu uzstādījumu. Citās valstīs (galvenokārt – ASV un Eiropā) uzdevumus, mērķus un metodes nosaka šaurāk un mazāk ekstrēmi nekā Krievijā. Šajā valstī, kā likums ir jārisina nevis viens uzdevums, bet vesels to komplekss. Turklāt – minimālā laika intervālā. Kā SA speciālisti paši smejas – Krievijā visus risinājumus vajadzēja jau vakar un īpaši tas attiecas uz reputācijas menedžmentu.
SA Krievijā ir tikai pāris desmitgades. Tā priekšvēsture un 70 gadi speciālo SA, balstītu uz totalitāru ideoloģisko karu pret tā mērķa auditoriju – Padomju savienības pilsoņiem, nes savas mantotās slimības, kas nozīmē, ka Krievijas SA ir vecuma radītās slimības. Laiks iet, bet izdzīvo stiprākais. Rodas jaunas sarežģītas problēmas, risinājumu, tehnoloģijas – tas viss viedo jaunus kvalitātes standartus arī SA, kas nozīmē, ka arī rietumvalstu zinātniekiem būs interesanti pētīt SA attīstību Krievijā. …
