Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:327166
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Used
Extract

Sabiedrībā pastāv vairāki krīžu veidi, kuri spēj lielā mērā ietekmēt un pat apdraudēt sabiedrību. Otto Larbingers krīzes, kuras var piemeklēt jebkuru organizāciju, ir iedalījis sekojošos septiņos krīžu veidos.

Dabas krīzes.
Tieši šo – dabas krīzi ir visgrūtāk paredzēt un savā ziņā arī novērst tās sekas, jo tā ir dabas izraisīta un cilvēka spēkos nav to apturēt vai jebkā novērst. Cilvēku spēkos ir tikai novērst šīs krīzes ietekmi un likvidēt tās sekas kā vien tas ir iespējams, kaut arī nereti tas prasa ļoti ilgu laiku – pat vairākus gadus. Tā piemēram, pēc daudzām viesuļvētrām, zemestrīcēm vai arī cunami, izpostīto pilsētu atdzīvināšana var prasīt pat vairākus gadus – pēc viesuļvētras Katrīna plosīšanās Ņūorleānā tās sekas nebija iespējams novērst vēl pat gadu pēc lielās dabas krīzes, jo lielo vētras izraisīto plūdu un paša viesuļa dēļ tika izpostīta vairāk nekā 80% no visas pilsētas.
Tā kā sabiedrība ik pa laikam tiek pakļauta kādai dabas krīzei, tad katras valsts valdības uzdevums ir izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā palīdzēt novērst dabas krīzes lielās sekas, kā arī kā pēc iespējas vaiksmīgāk mazināt krīzes ietekmi uz sabiedrību. Šādās situācijās ir svarīgi sadalīt kas par ko būs atbildīgs konkrētajā situācijā – gan cilvēku drošības ziņā, gan arī pēc dabas krīzes seku novēršanas ziņā, jo ir ļoti būtiski saprast, ka sabiedrību pārņem izmisums, jo ir zaudētas mājas, cilvēki ir izsalkuši un izslāpuši – tai ir vajadzīga pārtika un dzeramais ūdens. Tā piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pēc viesuļvētras Andreja plosīšanās sabiedrība netika apdraudēta pilnībā, jo pateicoties Nacionālā Viesuļvētru Centra iepriekšējiem brīdinājumiem un cilvēku kooperēšanai brīvprātīgā evakuācijā, tikai 14 cilvēki mira šajā viesuļvētrā un vēl 18 mira citu iemeslu dēļ – tādu kā sirds trieku dēļ.1 Kā arī ASV ir izveidotas tā sauktās armijas radio stacijas, kuras pārraida 24 stundas diennaktī, lai tādējādi spētu informēt sabiedrību par iespējamajām tuvojošajām briesmām un, lai arī informētu, ko darīt konkrētajā situācijā, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register