Visi šie pētījumi ir bijuši ļoti apjomīgi un laikietilpīgi, līdz ar to arī rezultāti ir rūpīgi pārbaudīti un secinājumi, domājams, ir arī pietiekami pamatoti. Dimensiju skaits, ko ir atlasījuši šie trīs teorētiķi, ir diezgan atšķirīgs. Lai gan katras dimensijas piedāvātās vērtības tomēr pārklājas starp dažādiem autoriem, tomēr šis vērtības tiek iedalītas diezgan dažādi. Kopīgās iezīmes būtu hierarhijas pētīšana, jo katram autoram ir kāda dimensija, kas sevī iekļauj šo vērtību. Tā ir arī diezgan svarīga gan ikdienā, gan arī starptautiskajā biznesā, jo ir jāizprot katras sabiedrības attieksme pret vienlīdzību, lai zinātu kā iejusties. Nākamā kopīgā dimensiju iezīme ir saistīta ar dabu, cik svarīga ir dabas aizsardzība un sabiedrības vienotība ar dabu, jo tas arī ietekmē politikas regulēšanu konkrētā valstī attiecībā pret ražotājiem un to ietekmi uz visi. Visi autori kā svarīgu punktu iekļauj arī to, vai sabiedrībā ir pierasts darboties komandā vai tomēr svarīgi ir tieši individuālie panākumi, jo pēc tā var secināt kā konkrētā valstī būtu jāveido personālvadības politika.
Manuprāt, vēl kāds svarīgs rādītājs ir tas, vai konkrētā sabiedrība ir vairāk uz vīrišķajām vai sievišķajām vērtībām balstīta. No šajā darbā minētajiem autoriem gan šo dimensiju ir izdalījis tikai Hofstede. Bet ir svarīgi saprast un novērtēt to, kas tad ir tās svarīgākās īpašības, ko cilvēki novērtē un vēlas sasniegt darba vidē. Vēl, domāju, ka svarīga dimensija ir Trompenāra izdalītā dimensija, kas saistīta ar emociju izrādīšanu. Darbojoties starptautiskā biznesā arī būtu jāizprot tas, cik ļoti cilvēki izrāda savas emocijas, lai nerastos pārpratumi saskarsmē ar saviem darbiniekiem. Tāpat svarīgi ir arī izprast to, cik svarīga ir pilnīga konkrētība un aptuvena skaidrība par tālākiem notikumiem, jo, ja tiek darbības pasniegtas darbiniekiem nepiemērotā formā, tas var radīt ne tikai saskarsmes problēmas, bet arī zaudējumus organizācijā. …
