Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:272194
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.05.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 65 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
1.  Dziesmu svētku vēsturiskais raksturojums    3
1.1.  Pārskats par I līdz V Dziesmu svētkiem    4
1.2.  Pārskats par VI līdz IX Dziesmu svētkiem    7
1.3.  Pārskats par X līdz XIX Dziesmu svētkiem    9
1.4.  Pārskats par XX līdz XXIV Dziesmu svētkiem    12
2.  Dziesmu svētki kā latviešu identitātes sastāvdaļa    14
2.1.  Mediju nozīme identitātes veidošanā    17
2.2.  Dziesmu svētki ārpus Latvijas    19
3.  Laikraksta "Jaunākās Ziņas" raksturojums    21
3.1.  Mediju reprezentācija    22
4.  Pētījuma metodoloģija un empīriskā daļa    23
4.1.  Kontentanalīze    23
4.2.  Izlases veidošana    24
5.  Empīriskā daļa    25
6.  Analītiskā daļa    26
6.1.  IX Dziesmu svētku reprezentācija laikrakstā "Jaunākās Ziņas"    26
6.2.  Publikāciju satura analīze    28
6.2.1.  Žanrs    28
6.2.2.  Tips    28
6.2.3.  Tēma    29
6.2.4.  Novietojums    30
6.2.5.  Personības    30
6.2.6.  Autora attieksme    31
  Secinājumi    32
  Izmantotā literatūra un informācijas avoti    33
  Pielikums    37
Extract

IEVADS
Mūsdienās mediji piedāvā patērētājam ļoti plašu informācijas un identifikācijas lauku, kurā viegli apjukt. Galvenais mediju uzdevums ir informēt cilvēku par aktuālajām norisēm – tā tas bijis arī laikā, kad Latvijā notiek mūsu tautai svarīgi un nozīmīgi pasākumi, piemēram, Dziesmu svētki. Mediji ir tie, kas visspilgtāk var raksturot latviešu tautas identifikāciju ar svētkiem.
Mūsdienās ļoti svarīgi ikvienai tautai, mazai vai lielai, saglabāt savas tradīcijas un ieražas. Latviešu Dziesmu svētki jau kopš 19.gadsimta otrās puses bijuši lielākie tautas kopības svētki, bet pašreizējā nestabilā ekonomiskā situācija valstī svētku sajūtu būtiski mazina, jo samazināts finansējums svētku organizēšanai kopumā, arī koru, deju kolektīvu un tautas ansambļu vadītājiem algas ir samazinātas – tas viss kopumā apdraud turpmāku Dziesmu svētku eksistenci. Tāpēc svarīgi ir neaizmirst tradīcijas, kas mūsu tautu veidojušas un vienmēr saliedējušas, taču, lai tradīcijas neaizmirstu, ir jāzina un jāizprot, kāda šādu lielu svētku reprezentācija, un to iespējams noskaidrot ar attiecīgā laika mediju palīdzību.
Sākotnējā Dziesmu svētku ideja un nozīme ir mainījusies – sākotnēji šie svētki bija vienotības un kopības manifests, taču šobrīd tas tik izteikti nav – šobrīd Dziesmu svētki asociējas ar svētkiem, kuros pulcējas labākie Latvijas kori un Deju ansambļi.
Par pētījuma objektu izvēlēts latviešu dienas laikraksta „Jaunākās Ziņas” raksti un publikācijas, kas publicētas laika posmā no 1938.gada 4. līdz 21.jūnijam, bet pētījuma priekšmets ir sniegtā informācija par Dziesmu svētkiem un informācijas dažādība.
Pētījuma problēmu tiek asociēta ar laika posmu, kad IX Dziesmu svētki norisinājās – tie bija pirmie Dziesmu svētki pēc vēsturiskā 15.maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma, tāpēc Dziesmu svētki kļuva ne tikai par tautas sadziedāšanās un kopā būšanas svētkiem, bet par Valsts Prezidenta, Vadoņa – Kārļa Ulmaņa slavināšana. Pētījuma problēma ir tāda, ka lielākā daļa publikāciju vēsta par Kārli Ulmani.
Pētījuma ietvaros izvirzīju mērķi – izzināt, kā laikrakstā „Jaunākās Ziņas” 1938. gadā no 4. līdz 21. jūnijam atainota gatavošanās IX Dziesmu svētkiem un kā atainota svētku norise – nepieciešams konstruēt sociālo realitāti ar šī laikraksta palīdzību. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, nepieciešami uzdevumi:
1. izprast un analizēt jēdzienu „reprezentācija”;
2. apkopot materiālus par IX Dziesmu svētkiem;
3. raksturot laikrakstu „Jaunākās Ziņas”;
4. analizēt iegūtos materiālus par Dziesmu svētkiem ar pētījuma metožu palīdzību – kontentanalīzi;
5. izstrādāt pētījumam atbilstošu metodoloģiju;
6. analizēt iegūtos rezultātus par Dziesmu svētku norisi, saistot tos ar vēsturiskajiem apstākļiem un teorētiskām atziņām.
Darba teorētiskajā daļā ietilpst Dziesmu svētku tradīcijas veidošanās vēstures apskats, visu divdesmit četru Dziesmu svētku raksturojums (dalībnieku skaits, koru skaits, diriģenti), identitātes definīcijas raksturojums, mediju nozīme identitātes veidošanā, vispārējs laikraksta „Jaunākās Ziņas” raksturojums, reprezentācijas definīcija un tās raksturojums.
Pētījuma lauks. Pētījuma lauka robežas tika noteiktas, lai varētu analizēt IX Dziesmu svētku reprezentāciju laikrakstā attiecīgi tajā laikā posmā, kad IX Dziesmu svētki norisinājās (no 16. līdz 19.jūnijam). Pētījuma lauks kā Rīgā iznākošais laikraksts „Jaunākās Ziņas” tika izvēlēts, jo 20.gadsimta 30.gados bija nozīmīgs laikraksts, kas ietvēra aktuālāko un noderīgāko informāciju, galvenokārt, par galvaspilsētā notiekošajām aktualitātēm, bet daudz informācijas arī par laukos notiekošajām aktualitātēm, arī ārzemju ziņas, latviešu autoru stāsti, ceļojumu apraksti.
Pētījuma ietvaros izvēlējos izmantot tādu pētījuma metodi kā laikraksta kvalitatīvo kontentanalīze jeb satura analīzi (lai analizētu rakstus par Dziesmu svētkiem). Ar šīs metodes palīdzību iespējams atklāt mediju saturā lietotās stāsta izpausmes formas – metode dod iespēju padziļināt izpratni par tekstu, lai tas kļūtu vieglāk analizējams.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register