Secinājumi
1. Senajos tekstos ir problēmas nošķirt salikteņus no vārdkopām, jo nav konsekventa pieraksta šīm teksta vienībām: Dsimts=Kungam; Dsimtskungam.
Tekstos konstatēti salikteņi un paralēli arī komponentu saistījums ar biedruzīmi.
2. Senajos tekstos visvairāk ir substantīva vārdkopas. Visbiežāk kā atkarīgais komponents šajās vārdkopās tiek lietots adjektīvs (pavisam 51 vārdkopa).
Augsti Waldineeki; Ihśa Mahziba; ahtra Paliga.
3. Substantīva vārdkopās ar adjektīvu atkarīgajā komponentā visvairāk konstatēti īpašības vārdi pamata pakāpē, bet tiek lietota arī pārākā un vispārākā pakāpe: Śliktakôs Gaddôs; stiprakas Leetas; wiss ne derrigakas Sahles.
4. Substantīva vārdkopās adjektīvs kā atkarīgais komponents lietots gan ar noteikto, gan nenoteikto galotni. Noteiktās galotnes lietojums ir retāks. Noteikt noteiktās galotnes lietojumu apgrūtina nekonsekvents garumzīmju lietojums senajos tekstos.
5. Atsevišķos gadījumos tekstā atrasti piemēri, kur substantīva vārdkopās adjektīvs lietots ar nenoteikto galotni, bet mūsdienu valodas likumi pieprasa noteiktās galotnes lietojumu: wisstuwakâs Mahjâs .
6. Substantīva vārdkopās ar saskaņotu adjektīvu visvairāk konstatēts kādības adjektīvu lietojums, tikai retos gadījumos izmantoti attieksmes adjektīvi, kuriem nevar veidot gradācijas pakāpes: pehdigâ Reisê.
7. 18. gadsimta 90. gadu tekstos reti sastopamas substantīva vārdkopas ar saskaņotu divdabi. Konkrētajos tekstos ir tikai divdesmit četras šādas vārdkopas.
8. Analizētajos tekstos nesastop darāmās kārtas tagadnes divdabi, bet konstatēts viens piemērs, kur šādā nozīmē lietots daļēji lokāmais divdabis ar izskaņu -dams: remdedams Pulweris.
9. Darāmās kārtas pagātnes divdabis konstatēts 14 reizes, bet atrastajās vārdkopās mūsdienās būtu jālieto noteiktā galotne, nevis nenoteiktā, kā tas redzams pētītajos tekstos: jaunpeedsimmuśchus Behrnus; isgahjuśchôs Gaddôs.…
