Sapņi un apziņas darbība miegā

KOPSAVILKUMS
Sapņu tematika Latvijā līdz šim apskatīta maz, ir tikai daži apjomīgi pētījumi par atsevišķām tēmām, piemēram, par mirušajiem sapņos, ko pētījis etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, folkloristes Janīnas Kursītes apkopojums par sapņiem literatūrā, sevišķi Raiņa sapņiem, un senākais un arī apjomīgākais- Arvīda Aizsila sapņu tulkojumu apkopojums latviešu tradīcijā, kura pamatā ir lauku pētījumos iegūtais sapņu materiāls.
Sapņu pamatā ir simbolu valoda. Tajos iespējams piedzīvot visu, ko cilvēka prāts pat nespēj aptvert. Sapņu tematika ir ļoti plaša, arī vienam simbolam var būt vairākas nozīmes tā iztulkošanā, tāpēc var teikt, ka sapņiem nav pieļaujams tikai viens skaidrojums.
Savāktais sapņu materiāls tika tulkots, izmantojot Pētera Šmita apkopotos latviešu tautas ticējumus un Arvīda Aizsila pierakstus par dažādu simbolu nozīmi sapņos, kā arī autors pati interpretēja konkrētos sapņus. Liela nozīme ir piebildēm, ko sapņu izstāstītāji pievienojuši, jo tad sapnis ir vieglāk saprotams un atvieglo sapņu skaidrošanu.
Pētījumā vērsta uzmanība atsevišķiem simboliem un zīmēm, kas atkārtojās vairāku teicēju sapņos, piemēram- mirušie, ūdens, lidošana, durvis un citas sapņu semantēmas.
Grūtības darba gaitā sagādāja tas, ka nav pietiekami daudz pētījumu par šo tēmu, kā arī pašu sapņu stāstu, kuru pamatā veikti darbi par sapņu skaidrošanu. Autors uzskata, ka pētnieciskais darbs varētu būt plašāks un daudzpusīgāks, ja varētu salīdzināt ne tikai simbolus, bet pašu sapņa pieraksta nianses. Tas dotu iespēju ne tikai folkloristiem un psihologiem interesēties par sapņiem, bet arī valodniekiem un literatūrzinātniekiem pievienoties to pētīšanai, jo svarīga ir gan valoda, gan reģionālais aspekts, kas šajā pētnieciskajā darbā netika skarts, bet atstāts turpmākai pētniecībai.
…