Grupas, to veidi un būtība

Ievads

Cilvēku pilnvērtīga attīstība un vajadzību apmierināšana nav iespējama bez citu cilvēku līdzdalības. Katrs cilvēks no pirmās dzīves dienas līdz pēdējai ir vairāku atšķirīgu grupu loceklis: ģimene, draugi, darbs, mācības utt. Grupas veidojas pēc noteiktām pazīmēm, sociālā statusa, organizācijas, darbības perioda, sociālajām attiecībām, darbības satura utt. Cilvēki apvienojas grupās, lai:
• apmierinātu savu vajadzību pēc saskarsmes;
• sasniegtu notiektus savas darbības mērķus;
• rastu atbalstu un aizsardzību grūtās dzīves situācijās.
Dienas laikā cilvēks var uzturēties vairākās grupās. Katrā grupā cilvēks ieņem kādu statusu un spēlē konkrētu lomu. Atbilstoši lomu maiņai, notiek arī pārvērtības cilvēka uzvedībā, jūtu izpausmē, valodā pat uztverē un domāšanā.
Šai referātā darba autore sīkāk apskata grupu iedalījumus, grupu attīstības stadijas, statusu un lomu nozīmi grupās, kā arī savstarpējo komunikāciju grupās.
Protams, grupas, to veidošanās iemesli veidi un funkcionēšana ir ļoti plašā tēma, tāpēc referāts ir samērā vispārīgs. Ierobežotā apjoma dēļ, darba autore nav apskatījusi tādas būtiskas tēmas kā: grupas procesi (sociālā fasilitācija; sociālā slinkošana; deindividuācija), personas un grupas integrācija; lēmumu pieņemšana grupā, grupas saliedētība u.c.
…